Latviešu lauku biedrību kultūras darbs Kurzemē un Vidzemē (1869-1918)

Abstract

Latviešu lauku biedrības turpināja un arvien plašāk izvērsa tautiskās atmodas darbinieku sākto nacionālās apziņas un latviešu kultūras izpratnes izplatīšanu sabiedrībā, latviešu valodas lietošanas telpas paplašināšanu. Šim darbam īpaši svarīga nozīme bija pēc pavērsiena uz rusifikāciju: tieši tolaik dibināts daudz jaunu biedrību, pie tam vecajām (labdarības, dziedāšanas, saviesīgajām, atturības) pievienojās jaunas – izglītības, bibliotēku, kultūras. Biedrošanās pieredzei sava nozīme bija 1905. gada revolucionāro notikumu laikā, kad arī biedrību namos notika 17. oktobra Manifesta pieļautās sapulces, bet atsevišķu biedrību likteni ietekmēja to vadītāju pievēršanās sociāldemokrātiskajām idejām. Sabiedriskās domas spiediena rezultātā pieņemtais Pagaidu likums par biedrībām un savienībām (1906. g. 4. martā) deva likumīgu, reglamentētu pamatu šo organizāciju darbībai. Jaundibināto biedrību skaits pieauga. Lokālajās kopienās izveidojās stabilas latviešu kultūras tradīcijas, kuru ilgtspēju norāda centieni turpināt biedrību darbu Pirmā pasaules kara laikā un līdz neatkarīgās Latvijas Republikas nodibināšanai. Jaunajai valstij cauri rusifikācijas spaidiem tika sagatavoti latviešu kultūras nesēji, kas bija izveidojuši bibliotēku tīklu un amatierteātru kustību, uzturēja dzīvu Dziesmu svētku tradīciju.

The Latvian rural voluntary Societies have had a particulal role in the nation’s history; they continued and expanded the national consciousnes and the Latvian culture awareness, which the founders of National Awekening had launched. The new – Educational, Cultural and Librarie’s Societies were established after the turn to the tsarist russification policy, and the strong traditions of Latvian culture were formed in the local communities. Pressure of the public opinion resulted in Provisional Regulation (4.3.1906) providing legal framework for Associations and Unions. The language and the sense of national identity had a determining role and the Latvian rural voluntary Societies, their choral and theatre groups, libraries and educational enterprises became a means for national selfexpression and the advancement of a national culture. They encouraged and maintained national aspirations that hinde red the policy of russification formed the basis for Latvian nation and kept alive the Song festival