Nacionālais jautājums Latvijas vēstures skolu mācību grāmatās (1920–1940)

Abstract

Šajā darbā tiek piedāvāts skatījums uz XX gs. 20./ 30.gados izdotajām Latvijas vēstures skolu mācību grāmatām. Izvērtējot cik liela nozīme šeit pievērsta latviešu un Latvijā dzīvojošo cittautiešu savstarpējām attiecībām Latvijas vēsturē un kā šīs skolu mācību grāmatas kalpo jaunās Latvijas sabiedrības veidošanai. Rezultātā var secināt, ka Latvijas vēstures skolu mācību grāmatās lielā mērā ir izteikts pretnostatījums savējais un svešais. Turklāt, dominē uzskats, ka Latvijas vēsture galveno kārt ir latviešu vēsture un cittautiešu attēlošanai Latvijas vēstures ainā, vajadzētu būt vairāk ilustratīvai. Šāds uzskats pilnībā nostabilizējas pēc 1934.gada 15.maija, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma gados.

The view on the history coursebooks of Latvia, which were published in the 20th century 20-30ties has been offered in this Master Paper. It is done by evaluating the importance of the mutual relationship among Latvians and foreigners living in Latvia in the history of Latvia and how these coursebooks serve as a means of creating a new Latvian society. As a result, one can conclude that there exists the contrast between the notions „our own” and „foreign” in Latvian history coursebooks. Moreover, the dominating viewpoint is that the history of Latvia mainly is the history of Latvians and that the depiction of foreigners in the outlook of the history of Latvia should be more illustrative. This kind of viewpoint became stable after the 15th of May in 1934, in the years of the authoritarian regime of Karlis Ulmanis.