Pēcnāves masku veidošanas tradīcija Latvijas teritorijā (1919-2001)

Abstract

Maģistra darba „Pēcnāves masku veidošanas tradīcija Latvijas teritorijā (1919.g. – 2001.g.)” mērķis ir izpētīt pēcnāves masku veidošanas tradīcijas izpausmes Latvijas teritorijā laika posmā no 1919. līdz 2001. gadam. Darbā apskatīta pēcnāves masku veidošanas vēsture pasaules kontekstā un tradīcijas izpausmes Latvijas teritorijā pētāmajā laika posmā – pēcnāves masku izgatavotāji, izgatavošanas tehnika un vizuālais noformējums, cilvēki, kuriem tikušas veidotas pēcnāves maskas. Pētījumā secināts, ka pēcnāves masku veidotāji Latvijā vairumā gadījumu ir profesionāli izglītoti tēlnieki. Tehniski maskas veidotas un vizuāli noformētas tā, lai tās būtu iespējams izstādīt. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā maskas veidotas kā nācijas identitātes simboli, padomju periodā pēcnāves maskas noņemšanas prakse saglabājusies kā ģimenes un tuvinieku tradīcija. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pēcnāves masku veidošanas tradīciju var uzskatīt par iznīkstošu.

The objective of the present paper “The Tradition of after death mask making in Territory of Latvia (1919-2001)” is to investigate the tradition of death masks in the territory of Latvia from 1919 up till 2001. The paper explores the tradition of death masks from a global perspective in the context of world history and in the territory of Latvia during the given time frame in particular. The study focuses on the technique and visual execution of after death masks, the design and manufacturers, as well as the recipients of the death masks. The paper concludes that most of the death mask manufacturers are professionally trained sculptors. The technical execution and design of the masks allows for them to be displayed. During the first independent republic of Latvia the masks served as national identity symbols, during the Soviet period this practice continued as a private family tradition. The tradition of after death masks can be regarded as obsolete.