Jūrmalas pilsētas arhitektūras mantojuma saglabāšana 1959-1991.g

Abstract

Maģistra darbs ir izstrādāts par Jūrmalas pilsētas arhitektūras mantojuma saglabāšanu padomju okupācijas apstākļos, respektīvi no 1959. gada, kad tika nodibināta Jūrmalas pilsēta mūsdienu robežās, līdz Padomju Savienības krišanai 1991. gadā. Jūrmalas pilsēta sevī iemieso savdabīgu arhitektūru, kurai ir divsimt gadu sena vēsture. Visstraujākā pilsētas apbūve norisinājās 19. un 20. gs. mijā, kad, attīstoties kūrortpilsētai, būvēja lielākoties koka vasarnīcas. Koka vasarnīcas parāda tā laika domas attīstību, to paužot dažādos arhitektūras stila strāvojumos, piemēram, klasicisms, jūgendstils, historisms, funkcionālisms. Padomju okupācijas apstākļos tika realizēta ‘’sociālisma celtniecība’’ un attiecīgā ideoloģija. Tās rezultātā pirmajās okupācijas desmitgadēs kapitālisma mantojums netika novērtēts un lielā mērā vecā apbūve tika atstāta novārtā un tika jaukta nost, dodot priekšroku jaunām celtnēm, šajā gadījumā kūrortpilsētā, kura bija viena no populārākajām Padomju Savienībā, tika masveidā celtas jaunas sanatorijas un dzīvojamā apbūve. Astoņdesmitajos gados, izvērtējot iepriekšējo gadu jaunceltnes, tika secināts par tās nelabvēlīgo ietekmi uz pilsētas tēlu un dabu. Tādēļ tika sākts darbs pie vecās arhitektūras mantojuma aizsardzības un tās aktualizēšanas sabiedrībā. Šis darbs apskata arhitektūras attīstību, padomju varas attieksmi pret arhitektūras mantojumu, attieksmes maiņu, kultūrpolitiku, arhitektūras mantojuma aizsardzības praksi. Darbā tiek aplūkoti arhīvu un tā laika preses avoti, kā arī dažādi pētījumi, kuri atspoguļo arhitektūras mantojuma problemātiku. Kopumā šis darbs ļauj izprast arhitektūras mantojuma aizsardzības, padomju varas attieksmes un sabiedriskās domas attīstību pret vēsturisko vidi no Latvijas aneksijas pēc Otrā pasaules kara līdz Padomju Savienības krišanai 1991. gadā.

The Master thesis is developed about architectural heritage of city Jurmala in conditions of Soviet occupation regime, precisely from 1959, when was established city Jurmala within the nowadays borders, till the fall of the Soviet Union in 1991. City Jurmala embodies a unique architecture, which has two hundred years old history. The most rapid urban construction took place in the turn of 19th and 20th centuries when city was developing as a resort and was build wooden summer cottages. Wooden summer cottages shows development of that time expressing it in different architectural style tendencies for example classicism, art nouveau, historicism and functionalism. In the Soviet occupation regime was implemented “socialism construction” and respective ideology. As a result, during the first decades of occupation the heritage of capitalism was not evaluated and largely the old buildings were neglected and were demolished, giving preference for new buildings. In this case, in the one of the most popular resort of Soviet Union was massively built new health and residential buildings. In the eighties, when evaluating newly constructed buildings of the previous years, it was concluded about its negative impact on the image of the city and nature. Therefore, there was started a work on protection of old architectural heritage and its making popular in society. This Paper examines the development of architecture, Soviet power attitude to architectural heritage, change of attitude, cultural politics and practice of architectural heritage protection. In the Paper are examined sources of archives and that time press, as well as various studies that reflect the architectural heritage issues. Overall, this work allows to understand the protection of architectural heritage, the attitude of Soviet power and the development of public opinion about historic environment from annexation of Latvia after World War II till the fall of the Soviet Union in 1991.