Izglītības un zinātnes indikatori un ekonomikas augsme
Аннотации
Maģistra darba „Izglītības un zinātnes indikatori un ekonomikas augsme” mērķis bija analizēt izglītības rādītājus, to grupēšanas iespējas un saistību ar ekonomikas izaugsmi.
Darbā aplūkota iespējamība grupēt valstis pēc izglītības rādītājiem.
Tiek apskatīti izglītības rādītāji un citos pētījumos konstatētā to ietekme uz ekonomikas augsmi, analīzēta to iespējamā saikne ar iekšzemes kopprodukta izmaiņām.
Izglītības rādītāju atlasei tiek izmantota iepriekšējo pētījumu secinājumi un korelāciju analīze. Atrasti viskvalitatīvākie rādītāji, kurus turpina izmantot faktoranalīzē, lai sagrupētu rādītājus izglītības faktoros. Atrastos faktorus izmanto tālākajā klasteru analīzē, lai būtu iespēja sagrupēt valstis pēc izglītības faktoriem. Kā labākā metode sadalīšanai klāsterī tiek izvēlēta Iekšgrupu saites metode, un pēcāk izmantojot t-testu, pārbaužu rezultātā tiek secināts par valstu grupu atšķirību un atstāto ietekmi no konkrētiem izglītības faktoriem uz izveidojušajām valstu grupām (klasteriem). Analīzes rezultāts atspoguļo valstu grupu sadalījuma iespējamību pēc izglītības faktoriem un ienākumu līmeņiem.
ATSLĒGVĀRDI: izglītības rādītāji, ekonomikas augsme, faktoru analīze, klasteru analīze The aim of this master thesis „The indicators of education and science and development of economics” was to analyze the indicators of education, the possibilities for their grouping and relation to the development of economics.
There has been overlooked the possibility to group countries according to education parameters. There were examined the education parameters and the ascertain influence to economic development from another researches, analyzed their possible connection with gross domestic product changes.
For the selection of education parameters the results of previous researches were used and analysis of correlation. The most qualitative indicators are found which are used later in factor-analysis for indicators grouping in education agents. The discovered agents are used in later cluster analysis therefore to find a possibility to group the countries according to education factors.
As the best method for dividing into cluster inside-group linkage method is chosen and later in use of t-test, after examination the conclusions are made about differences of countries groups and the influence what was made from specific education factors to established countries groups (clusters). The result of analysis reflects the possibility of division of countries groups according to education factors and income level.