Kardiovaskulārās sistēmas slimību zāļu kompensācija Latvijā

Abstract

Jebkurā valstī viena no nacionālajām bagātībām ir tās veselīgi valsts iedzīvotāji . Veselība ir pilnīga fiziskas, psihiskas un sociālas labklājības stāvoklis, ne tikai slimību un fizisko defektu trūkums. Katra iedzīvotāja veselību ietekmējošie pamatfaktori ir: iedzimtība, veselības aprūpe, dzīvesveids un vide. Šajā darbā tiek apskatīta veselības aprūpes viena no sastāvdaļām- ambulatorai ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācijas sistēma. Darbā tiek analizēta galvenokārt kardiovaskulārās sistēmas slimību ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācijas sistēma. Tēmas aktualitāte ir saistīta ar to, ka Latvijā strauji attīstās farmācijas tirgus, tiek piedāvāti daudz jauni medikamenti saslimstības un mirstības samazināšanai, no 2000.- 2007. gadam kompensējamiem medikamentiem izlietotais finanšu apjoms ir palielinājies vairāk kā 7 reizes, bet mirstība no kardiovaskulārās sitēmas slimībām jau gadu desmitiem ir ap 55 %. Eiropas mērogā Latvija ir viena no līderēm mirstībā no kardiovaskulārās sistēmas slimībām. Sakarā ar to darba mērķis ir analizēt kardiovaskulārās sistēmas slimību ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācijas sistēmu, novērtēt tās efektivitāti un sniegt priekšlikumus kardiovaskulārās sistēmas slimību ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācijas sistēmas pilnveidošanai. Darba struktūra ir veidota no 5 nodaļām 145 lpp. apmērā ar attēliem, tabulām un pielikumiem. Maģistra darba pirmajā nodaļā tiek raksturota un analizēta teorētiskā bāze saistībā ar zāļu kompensācijas sistēmas jēdziena izpratni, tiek raksturota zāļu kompensācijas organizatoriskā struktūra, tiek sniegts, uz klīniskiem piemēriem balstīts, kompensējamo zāļu sarakstu raksturojums, tiek analizēta zāļu kompensācijas sistēmas attīstība un kompensējamo zāļu tirgus tendences laika posmā no 2000.- 2006. gadam; Otrajā nodaļā tiek sniegts zāļu kompensācijas sistēmas finansēšanas raksturojums, tiek analizēts zāļu apmaksai piešķirtais valsts finansējums attiecībā pret veselības aprūpes budžetu, tiek raksturoti uz praktiskiem piemēriem balstīti kompensējamo zāļu sarakstu finansēšanas principi; Trešajā nodaļā tiek sniegts ieskats par zāļu kompensācijas sistēmas aktualitātēm citās Eiropas valstīs. Ceturtajā nodaļā tiek raksturota klīnisko pētījumu saistība ar zāļu kompensācijas sistēmu un sniegts padziļināts, uz klīniskiem piemēriem balstīts raksturojums par kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujamo potenciālo zāļu efektivitātes izvērtēšanas principiem. Piektajā nodaļā tiek sniegts vispārējs kardiovaskulārās sistēmas slimību jēdziena aktualitāšu raksturojums, tiek analizēta saslimstība ar kardiovaskulārās sistēmas slimībām un mirstība no tām Latvijā un salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tiek sniegts, uz klīniskiem piemēriem balstīts, raksturojums par kardiovaskulāro sistēmu slimību ārstēšanai nepieciešamo kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujamo potenciālo zāļu efektivitātes izvērtēšanas principiem, tiek raksturotas kardiovaskulārās sistēmu slimību ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācijas apmēra izmaiņas, tiek sniegta kardiovaskulārās sistēmu slimību ārstēšanai izlietoto finanšu līdzekļu struktūra pa diagnozēm un izlietoto zāļu patēriņa analīze laika posmā no 2000.-2006. gadam, tiek raksturota valsts loma kardiovaskulārās sistēmas saslimstību mazināšanā. Darba nobeigumā tiek apkopoti secinājumi un sniegti priekšlikumi kardiovaskulārās sistēmas slimību ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācijas sistēmas efektivitātes uzlabošanai. Galvenie secinājumi ir saistīti ar zāļu kompensācijas sistēmas efektivitātes ne pārāk veiksmīgu darbību, proti, saslimstības datu trūkums kā organizatorisko institūciju vāja darbības rezultāts un valsts intereses trūkums samazināt kompensējamo zāļu cenu. Galvenie priekšlikumi ir saistīti ar ienākuma nodokļa iezīmētas daļas piesaisti veselības budžetam un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, tādējādi radot papildus naudas līdzekļus zāļu apmaksai, kuru rezultātā varētu palielināt kompensācijas apmēru, kā arī atjaunot obl

One of the national treasures of any country is healthy people. Health is a state of absolute physical, mental and social welfare, not only the absence of illnesses and physical defects. The basic factors influencing every person's health are heredity, health care, life style and environment. This paper focuses on one of the parts forming the health care system: the compensation system of the medication necessary for outpatient treatment. The main focus of the analysis lies on the compensation system of the medication necessary for the treatment of cardiovascular system diseases. The importance of this theme is related to the fact that Latvia currently sees rapid development of the pharmaceutical market, many new types of medication have become available for reducing the illness and death rate, in the period between years 2000 and 2007 the funding used for compensated medication has increased by more than seven times, and the death rate related to cardiovascular system diseases has remained at the level of approximately 55 % for decades already. On the European scale Latvia is one of the leaders in terms of the rate of death due to cardiovascular system illnesses. In this regard the goal of the paper is to analyse the compensation system of the medication used for the treatment of cardiovascular system diseases, to evaluate its effectiveness, and to provide suggestions for improving the compensation system of the medication for treating cardiovascular system diseases. The paper consists of 5 chapters and 145 pages including pictures, charts, and appendixes. The first chapter of the master paper characterises and analyses the theoretical basis with regard to the understanding of the medication compensation system concept, describes the organisational structure of medication compensation, characterises the lists of the medication subject to compensation on the basis of clinical examples, and analyses the development of the medication compensation system and trends in the market of the medication subject to compensation in the period between years 2000 and 2006. The second chapter provides a description of the funding process of the medication compensation system, analysis of the government funding allocated to medication compensation with regard to health care budget, and characterisation of the funding principles of the medication lists subject to compensation on the basis of practical examples. The third chapter gives an insight in the topical issues of the medication compensation system in other European countries. The fourth chapter describes the connection of clinical research with the medication compensation system and on the basis of clinical examples provides a deeper characterisation of the principles of evaluating the effectiveness of the potential medication to be included in the medication list subject to compensation. The fifth chapter provides a general characterisation of the topical issues with regard to the notion of cardiovascular system diseases, analysis of the rate of cardiovascular system illnesses and the rate of death due to these illnesses in Latvia and in comparison with other European countries, and based on clinical examples also a characterisation of the principles of evaluating the effectiveness of the potential medication to be included in the cardiovascular system illness medication list subject to compensation. This chapter also describes the changes in the compensation amount for the medication necessary for the treatment of cardiovascular system diseases, and analyses the structure of financial resources used for the treatment of cardiovascular system diseases according to diagnoses, as well as the consumption of medication between years 2000 and 2006, and describes the role of government in reducing the rate of cardiovascular system illnesses. The concluding part summarises conclusions and suggestions given for improving the effectiveness of the compensation system of th