Fiskālā politika un ekonomikas augsme

Abstract

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi pēdējos gados, Latvijas ienākuma līmenis joprojām paliek viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Darba mērķis ir novērtēt fiskālās politikas ietekmi uz ekonomikas izaugsmi Latvijā un ES. Izmantojot paneļa datus 1995.-2006.g., gan 27 ES valstīm kopā gan atsevišķi veco un jauno dalībvalstu izlasei, tika secināts, ka valsts budžeta lielumam un tās pieaugumam ir negatīva ietekme uz izaugsmi, turklāt nozīmīgi negatīva ietekme ir arī izdevumiem gala patēriņam, atalgojumiem, sociāliem pabalstiem, vispārējiem valdības dienestiem, vides aizsardzībai, sociālai aizsardzībai, kā arī tiešiem nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Savukārt starppatēriņa izdevumiem, valsts investīcijām, izdevumiem atpūtai, kultūrai un reliģijai, kā arī ieņēmumiem no PVN nodokļa ir pozitīva ietekme uz izaugsmi. Pretstatā citu autoru pētījumiem, netika atrasta izglītības izdevumu pozitīvā ietekme uz izaugsmi. Savukārt novērtējot Latvijas ražošanas funkciju 1995.-2007.g. periodam, atsevišķi nodalot privāto un valsts kapitālu, IKP elastība pret privāto kapitālu tika novērtēta divreiz lielāka, nekā pret valsts kapitālu (attiecīgi 0.19 un 0.09). Tika secināts, ka Latvijas ekonomikas dzinējspēks pēdējos trīspadsmit gados bija kopējā faktoru produktivitāte (KFP) un privātais kapitāls, turklāt arī nodarbinātības un valsts kapitāla devums bija pozitīvs. Tika parādīts, ka ekonomikas izaugsmes tempu palēninājums 2007. gadā ir saistāms ar KFP negatīvo devumu (pirmoreiz desmit gados), kuru var izskaidrot ar ekonomikas cikla stāvokļa pasliktinājumu 2007. gada beigās. Tiek prognozēts, ka 2008. gadā ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 4-5%: visu ekonomikas potenciāla ietekmējušo faktoru ieguldījums būs zemāks nekā iepriekšējā gadā, turklāt arī cikla ietekme var palikt negatīva.

Despite the rapid economic growth in recent years, Latvian income per capita level remains one of the lowest in the European Union. This paper evaluates fiscal policy effects on economic growth both in Latvia and in the EU. Using panel data 1995-2006 both for 27 EU countries as a whole and for old and new EU country samples, it was found a negative relation of both budget size and its expansion on economic growth. Moreover, government final consumption expenditures, compensation of employees, social transfers, expenditure on general public services, environment protection, social protection, as well as revenues from direct taxes and social contributions significantly negatively affect growth. In its turn, intermediate consumption, government investments, spending to recreation, culture and religion as well as revenues from VAT positively affects economic growth. Contrary to preceding papers, no positive relation was found between education spending and economic growth. Latvian production function 1995-2007 estimates, separating between private and public capital, shows GDP elasticity in respect to private capital is about two times higher than to public capital (0.19 and 0.09 respectively). During the last thirteen years, total factor productivity (TFP) and private capital were the main growth factors; moreover, labour and public capital contributions were also positive. It could be shown that somewhat weaker economic growth in 2007 is attributed to TFP negative contribution (for the first time in ten years) as a result of weaker cyclical conditions from the end of 2007. It is projected that economic growth should slow down to 4-5% in 2008: production potential factors contribution would be smaller then in the preceding year; moreover, business cycle impact could remain negative.