Sabiedriskā un kultūras dzīve Skrundā no 1918.gada. sākuma līdz 1940.gadam

Abstract

Darba mērķis ir apzināt un izpētīt Skrundas pagasta sabiedrību un tās kultūras dzīvi laika posmā no Latvijas Republikas proklamēšanas līdz Padomju Savienības okupācijai, kā arī novērtēt Skrundas pagasta iedzīvotāju nozīmi un aktivitāti kultūras pasākumu plānošanā un realizēšanā. Lauku pašvaldības bija vietējās sabiedriskās dzīves veidotājas un to iespaids bija daudz lielāks nekā pilsētās. Attīstoties Skrundas pagasta kultūras dzīvei, attīstījās arī saimnieciskā ražotne, kas veicināja pagasta izaugsmi Kuldīgas apriņķī.Izpētot visu pieejamo lietu materiālus, var secināt, ka Skrundas pagastā no 1918. – 1940. gadam bija aktīva sabiedriskā kultūras dzīve, kuras veidotāji bija paši pagasta iedzīvotāji, tikai pateicoties viņu aktīvai darbībai uzplauka pagasta kultūras dzīve. Sabiedriskās dzīves veicināšanu uzņēmās gan vietējās biedrības, gan valsts organizāciju pagastu nodaļas.

The purpose of the assignment is to research and understanding society of Skrunda parish and their cultural life during the period of proclamation of Latvian Republic till occupation of Soviet Union, as well as to estimate inhabitants of Skrunda’s parish importance and activity in cultural events planing and enforcement. Rural municipalities were native social life’s creators and their impact were better than in big cities. As a result of Skrunda parish cultural life’s successful development, parish also progressed economically and socially, which favoured it’s up growth in Kuldiga distrct.To go over all available files, conclusion is – during the period from the years 1918 till 1940 social cultural life in Skrunda parish was dynamic, which organizers were their own parish inhabitants. Thanks to them and their active work, parish cultural life boom. In promotion of parish social life took part as native unisons as govemment institutions parish divisions.