Antīkā relatīvisma un skepticisma koncepciju dialektiskais atspēkojums: Platons, Aristotelis, Augustīns

Abstract

Šajā pētījumā vispirms tiek atklāta mūsdienās eksistējošā relatīvisma problemātika, kuras visizplatītākais veids, kas skar ikvienu, ir ētiskais relatīvisms. Savukārt relatīvisma, kā pasaules uzskata cēlonis ir grūtības atrast kādu nemainīgu standartu, kas nebūtu pakļauts kādas atsevišķas kultūras īpatnībām. Mūsdienu Rietumu kultūrā dominē uzskats, ka šāda veida nemainīgs standarts var pastāvēt tikai eksakto zinātņu jomā, kā piem. fizikas konstantes, bet jebkāds metafizisks pamatojums, kas attiecas uz filozofijas sfēru, ir apšaubāms.Tāpēc šajā darbā, pievēršoties filozofijas vēsturei, tiek norādīts uz to, ka nemainīga standarta eksistences pamatojumam un relatīvisma koncepciju atspēkojumam Rietumu kultūras pirmsākumos ir pievērsušies tādi izcili domātāji, kā Platons, Aristotelis un Augustīns. Šie domātāji to ir darījuši katrs no atšķirīgām pozīcijām, tacu visfundamentālāko relatīvisma atspēkojumu ir devis tieši Augustīns.

In this research, firstly is revealed today's existing problem of relativism.The most common kind of the relativism, who's concerning everybody,is the ethical relativism.But the relativism, as a worldview is rooting in the difficulty to find some unchanging criterion, who is not dependable of particular culture. In the modern western culture dominating opinion is, that such a criterion is possible in the field of science only, for example, physical constants, and therefore all the metaphysical reasonings are admitted doubtful. That's why, turning to the history of philosophy, I would like to indicate to the refutation of the relativism and well-grounding of the unchanging criterion in the works of the founders of western philosophy, like Plato, Aristotle and Augustine.