Skatiena un vizuālās pieredzes analīze M. Fuko filozofijā

Abstract

Šajā bakaulara darbā tiek apskatīta skatiena un vizuālās pieredzes mijiedarbība. Apskatot šo mijiedarbību rodas jautājums - kādā veidā ir iespējams konstatēt struktūru, kura sevi parāda kā nepārtraukti klātesošu. Mišela Fuko darbi, kas lielākoties veltīti sabiedrības varas struktūras analīzei, pamato nepieciešamību no jauna pārdomāt tādu skaidrojošu jēdzienu nozīmi kā subjekts un objekts. Vizuālo pieredzi nav iespējams noteikt vārdu vienībās, bet atklāt tās strukturālajā raksturojumā. Vizualitātes struktūra mums parādās tikai caur skatienu un skatiens parādās tikai kā šīs struktūras noteikts. Tad, ja pastāv šāda mijiedarbība, kā ir iespējams noteikt subjektu kā vērotāju un objektu kā redzamo, jo redzamais ir aktīvi skatienu nosakošs un otrādi? Skatiena un vizuālās pieredzes analīze atklāj indivīda nepārtraukto pakļautību varas struktūrai, kurā var pamatoties brīvības iespējamība.

This thesis is an examination of the interaction between the gaze and visual experience. Inspecting this interaction the question is raised – how can we recognize a structure that manifests itself as being permanently present. Works by Michel Foucault, mainly focusing on the analysis of the power structure of the society, motivates necessity for a new interpretation of such concepts as subject and object. Visual experience cannot be expressed in word units, it can only be revealed by structural characterization. The structure of visuality reveals itself only through gaze, and gaze appears only as determined by this structure. Then, if such an interaction exists, how can we determine subject as an observer and object as observed, because the visible is actively determining the gaze and vice versa. The analysis of the gaze and visual experience reveals the permanent subordination of the individual to the power structure in which the possibility of freedom can grounded.