Subjekta problemātika Žaka Deridā filosofijā

Abstract

Šī darba mērķis ir pievērsties subjekta problemātikai, iezīmējot tieši franču poststrukturālisma pārstāvja Žaka Deridā veikto subjekta dekonstrukciju. Deridā iesākumā konstatē, ka rietumu filosofisko domu ir dominējusi klātesamības metafizika, kas nepieciešami konstruē subjektu kā klātesošu – kā sev identisku, tieši uztverošu un stabilā tagadnē esošu. Deridā norāda uz šādas subjekta koncepcijas neizbēgami represīvo raksturu un vajadzību to dekonstruēt. Šo subjekta dekonstrukciju var veikt, pievēršoties tam, kā konkrētajā tradīcijā tiek konstituētas attiecības starp valodu, laiku un subjektu. Atslēgas vārdi: Deridā, subjekts, dekonstrukcija, klātesamība, laiks, valoda, différance, poststrukturālisms, aporija.

The aim of this work is to focus on the problematic of the subject by outlining the deconstruction of the subject carried out by the French poststructuralist Jacques Derrida. Derrida begins by stating that the Western philosophical thought has always been dominated by metaphysics of presence that construct the subject as self-presence – as a self-identical, directly perceiving and as always being in a stable present. Derrida indicates that such a conception of the subject is inevitably repressive and therefore needs deconstructing. Thus the deconstruction of the subject can be carried out by focusing on how the relation between language, time and the sucject is constituted. Keywords: Derrida, subject, deconstruction, presence, time, language, différance, post-structuralism, aporija.