Marksisma ietekme uz Sartra eksistenciālās vēstures teorijas veidošanos

Abstract

Maģistra darbs aplūko Žana Pola Sartra vēlīno filosofiju, kurā viņš ir mēģinājis pārstrādāt eksistenciālisma filozofisko teoriju. Ja sākotnēji Sartra eksistenciālisma pētīšanas priekšmets bija fenomenoloģiskā ontoloģija ar vērstību uz apziņas esību, tad vēlīnajā posmā uzsvars tika likts uz sociālās un vēsturiskās dimensijas izzināšanu. Lai sasniegtu šo transformāciju, Sartrs strādāja pie tā, lai veiktu eksistenciālisma un marksisma sintēzi. Rezultātā tika izstrādāta oriģinālā sociālā teorija. Maģistra darbs sniedz šīs teorijas izklāstu, aplūko metodoloģijas jautājumu un sniedz atbildes uz jautājumu, cik lielā mērā var runāt par marksisma ietekmi uz Sartra sociālo filosofiju. Maģistra darbā ir 67 lappuses, ir izmantotas 32 literatūras vienības, interneta resursus ieskaitot. Atslēgas vārdi: Sartrs, eksistenciālisms, marksisms, dialektiskā prāta kritika, rareté, eksistenciālais marksisms

This thesis examines the late philosophy of Jean Paul Sartre, where he tried to revise the philosophic theory of existentialism. If originally subject being analyzed in sartrean existentialism was phenomenological ontology with focus on the existence of consciousness, then in the late period the accent was transmitted onto the enquiry of social and historical dimensions. To complete this transformation, Sartre worked on integration of existentialism and Marxism. The outcome of it was the apparition of original social theory. The thesis presents this theory, deals with the question of its methodology and answers the question, whether we can speak about Sartre’s social philosophy as Marxist, and if so, then to which extent. The thesis consists of 67 pages, 36 sources are used, including the Internet materials. Key words: Sartre, existentialism, marxism, critique of dialectical reason, rareté, existential marxism