Valsts nostādnes zinātnes jautājumos Latvijā autoritārisma periodā: Humanitārās zinātnes
Author
Vīksne, Ieva
Co-author
Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte
Advisor
Cerūzis, Raimonds
Date
2014Metadata
Show full item recordAbstract
Darbs veltīts Latvijas valsts nostādņu pētniecībai humanitāro zinātņu jautājumā. Darba hronoloģiskās robežas ir 1934.–1940. gads K. Ulmaņa autoritārā režīma ietvaros. Mērķis ir noteikt, kāda bija valsts attieksme pret humanitārajām zinātnēm, apskatīt K. Ulmaņa režīma iezīmes, ideoloģiju un latviešu nacionālo identitāti kā noteicošos faktorus, kas to ietekmēja, un to, kā praktiski izpaudās minētā nostāja. Īpaši izceltas un aplūkotas ir vairākas iestādes, un kā konkrēti piemēri valsts nostādņu realizācijai ir Kultūras fonds, Latvijas Universitāte, Latvijas Vēstures institūts un Folkloras krātuve.
Darba rezultātā secināts, ka režīma atbalstošā un veicinošā attieksme humanitāro zinātņu jautājumā ir vairāku iepriekš minēto procesu savstarpējas ietekmes rezultāts. Darbs sniedz ieskatu šajā mijiedarbībā, norādot, ka valsts politikas veidošanās process un tā izpausmes humanitāro zinātņu jautājumā nav tik viennozīmīgas, kā tas bieži tiek uztverts K. Ulmaņa režīma gadījumā. This work is devoted to the studies of Latvian government stances on the science field of Humanities.The chronological borders are marked from 1934 to 1940,the time of the K.Ulmanis regime.The aim of the research is to determine the stances of the state towards Humanities,to examine the key features and ideology of the K.Ulmanis regime, and study the Latvian national identity,recognizing these as the primary factors that influenced the stances.Also the aim is to explore how these stances were carried out in real life. To do so, several institutions are examined – Kultūras fonds,Latvijas Universitāte,Latvijas Vēstures institūts and Folkloras krātuve.The conclusion is that the nurturing and supportive attitude of the K.Ulmanis government is a mixture of different mentioned aspects impacting each other.This work shows that the formation of political stances in the Latvian state and their manifestation in Humanities are not as unambiguous as they often seem in the case of K.Ulmanis regime.