Aizdomas uz glaukomu optometrista praksē

Abstract

Diplomdarbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 42 lapām, satur 20 attēlus, 2 tabulas un 51 atsauces uz literatūras avotiem. Atslēgas vārdi: Glaukoma, redzes asums, oftalmoskopija, biomikroskopija, tonometrija. Mērķis: Veicināt glaukomas agrīnu diagnostiku un savlaicīgas ārstēšanas uzsākšanu. Subjekti un metode: Darbā tika analizētas 21 pacientu kartes (14 ar aizdomām uz glaukomu, 7 ar iepriekš diagnosticētu glaukomu). Tika analizēta informācija par anamnēzi, redzes asumu, refrakciju, oftalmoskopiju, biomikroskopiju un tonometriju. Rezultāti: Ne visi pacienti apmeklē oftalmologu atbilstoši ieteicamajām kontroles vizītēm. Pacientiem ar aizdomām uz glaukomu vidējā vērtība labākajam koriģētajam redzes asumam tālumā ir 0,78 ± 0,2, tuvumā ir 0,82 ± 0,1. 13 gadījumos no 14 oftalmoskopiskā atradne ir noteicošs faktors pacienta tālākai nosūtīšanai pie oftalmologa. 7 pacientiem no 12 tonometrijas mērījums ir normas robežās. Secinājumi: 1. Samazināts redzes asums cilvēkiem vecumā parasti ir saistīts ar apduļķojumiem acs dzidrajās vidēs, tāpēc tas nav specifisks iespējamas glaukomas rādītājs. Drīzāk par attīstītu glaukomu ar pastāvošu redzes lauka defektu varētu liecināt pacienta uzvedība, nosakot monokulāro redzes asumu – meklējošas galvas kustības, tās pagriešana noteiktā virzienā, kurā pacients var saskatīt optotipus. 2. Izmaiņas oftalmoskopijā ir biežākais faktors, uz kuru pamatojoties pacients tiek nosūtīts tālākai izmeklēšanai pie oftalmologa. Tāpēc šis izmeklējums būtu jāveic pēc iespējas ar labāku tehnisko aprīkojumu, vēlams ar biomikrooftalmoskopiju. 3. Bez ekskavācijas novērtējuma oftalmoskopijas izmeklēšanā vairāk jānovērtē un jāapraksta arī citas glaukomatozam bojājumam raksturīgas redzes nerva diska parametru izmaiņas, tādas kā atsegtas lamina cribrosa poras, diska neiroretinālās malas sašaurināšanās, parapapillāra atrofija, asinsvadu kūlīša nazāla dislokācija, redzes nerva diska hemorāģijas, tīklenes nervu šķiedru slāņa defekti. Savukārt katra atsevišķa parametra izmaiņas nav raksturīgas specifiski glaukomai. Tāpēc šīs izmaiņas jāuzlūko kā kopīgs veselums. 4. Optometristam būtu jāinformē pacienti par ieteicamajām kontroles vizītēm pie oftalmologa, atbilstoši pacienta vecumam, kā arī pēc iespējas jāmotivē pacienti virs 40 gadu vecuma apmeklēt oftalmologu profilaktiskai acs veselības stāvokļa novērtēšanai. 5. Pie aizdomām uz acu patoloģiju, kur nepieciešama papildus izmeklēšana, optometristam ne tikai mutiski jāiesaka pacientam apmeklēt oftalmologu, bet jāizraksta nosūtījums ar izmeklējumu aprakstu. Kā arī, lai attīstītos optometrista profesionālā pieredze dažādu gadījumu izšķiršanā, būtu vēlama ciešāka sadarbība optometristu un oftalmologu starpā, tas ir, būtu vēlama atpakaļsaites informācija no oftalmologa.

Diploma work is written in Latvian. It contains 42 pages, 20 figures, 2 tables and 51 references. Keywords: Glaucoma, visual acuity, ophthalmoscopy, biomicroscopy, tonometry. Purpose: To contribute early diagnostics of glaucoma and timely inception of treatment. Subjects and method: 21 patient cards were analyzed (14 with suspected glaucoma, 7 with previously diagnosed glaucoma). Information was analyzed about anamnesis, visual acuity, refraction, ophthalmoscopy, biomicroscopy and tonometry Results. Not all patients visit ophthalmologist according to recommendable contol visits. The mean best corrected visual acuity at distance is 0,78 ± 0,2, at near is 0,82 ± 0,1 of patients with suspected glaucoma. 13 out of 14 cases findings in ophthalmoscopy are determinative factor for patients referral to opthalmologist. 7 out of 12 patients have normal measurement of tonometry. Conclusions: 1. Reduced visual acuity in elderly usually is due to opacities in eyes clear media, therefore it is not specific indicator of possible glaucoma. Rather about developed glaucoma with existent visual field defect could be indicative patient’s behavior in testing monocular visual acuity – searching head movements, its turning to that direction, in which patient can see test symbols. 2. Changes in ophthalmoscopy is the most frequent factor for patients referral to ophthalmologist. Therefore this examination should be done as much as possible with better technical equipment – preferable with biomicroophthalmoscopy. 3. Besides cup/disc ratio estimation in ophthalmoscopic examination would more estimate and describe also others optic disc parameter’s changes, which are typical of glaucomatous damage, such as visible lamina cribrosa pores, narrowing of neuroretinal rim, parapapillary atrophy, nasal dislocation of blood vessels in optic disc, optic disc hemorrhages, retinal nerve fiber layer defects. But changes of each isolated parameter are not typical specifically to glaucoma. Therefore these changes should be regarded together as entirety. 4. Optometrist has to inform patients about recommendable contol visits to opthalmologist, accordingly to patient’s age and as much as possible has to motivate patient over 40 year to visit ophthalmologist for prophylactic eye examination. 5. If there are suspected eye pathology, where additional examination is needed, optometrist has to recommend to visit ophthalmologist not only by word, but also write referral with examination description. Also, to develop optometrist professional expierence in differentiation of several cases closer cooperation among optometrists and ophthalmologists is needed, i.e. feedback from ophthalmologist.