Ūdens sadalīšanās iespēju pētījumi augstfrekvences elektriskā un elektromagnētiskā laukā

Abstract

Darbā tiek apskatīta iespēja sadalīt ūdeni augstsprieguma un augstfrekvences laukos bez tiešas lādiņa pārneses starp elektrodiem. Līdzšinējie ūdens elektrolīzes pētījumi un prakse liecina, ka Faradeja elektrolīzes procesam ir vairāki būtiski trūkumi, kā siltuma zudumi, nepieciešamība pēc modificētiem elektrodiem, liels elektriskās jaudas patēriņš. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai ir iespēja ūdens molekulu sadalīt telpā starp elektrodiem, darbojoties izlādei. Darba uzdevumi - veikt elektrisko parametru mērījumus divu tipu šūnām – ar grafīta elektrodiem, un ar volframa elektrodu, kā arī censties izskaidrot plazmas izlādes ūdenī procesu. Pētījumu rezultātā atrasts, ka ūdens plazmas izlādes šūna ar grafīta elektrodiem darbojas kā labs deggāzes ģenerators, savukārt plazmas izlāde uz volframa elektroda patērē plazmas liesmas uzturēšanai gandrīz visas izdalītās gāzes. Likts priekšā vienkāršots modelis asimetriskas plazmas izlādei ūdenī uz volframa elektroda izskaidrošanai.

Water splitting phenomena between electrodes in the fields of high voltage and frequency is discussed in this work. The Faraday electrolysis has number of shortages – heat losses, necessity for modified and expensive electrodes, high power consumption. An aim of this work is to establish the possibility to split water in space between electrodes when plasma discharges arises. The tasks of this work are – make research of two different plasma discharge cells – one with graphite electrodes, and second – with tungsten electrode, and to describe processes. It was found, that water plasma discharge cell with graphite electrodes is excellent gas generator (gas burns with hot flame). Nevertheless, water plasma discharge on tungsten electrode mostly consumes all generated gases. Simple explanation proposed for water plasma discharge process on tungsten electrode.