Rīgas sarukšanas procesi un ar tiem saistītie draudi pilsētas ilgtermiņa attīstībai

Abstract

Post-sociālisma apstākļos plašas Austrumeiropas teritorijas ir saskārušās ar iedzīvotāju skaita sarukumu, īpaši negatīvi tam atsaucoties uz pilsētu attīstību. Iedzīvotāju skaita sarukums pieprasa jaunu plānošanas pieeju, kas rēķinās ar negatīvu attīstības tendenču iespējamību. Kopš 1990.gada, saglabājoties negatīvām demogrāfiskajām tendencēm, Rīga ir zaudējusi gandrīz 23% iedzīvotāju. Līdz šim iztrūkst sīkākas analīzes par sarukšanas izpausmēm Rīgas pilsētā kopumā, kā arī to skatot plašāk – Rīgas aglomerācijas vai Latvijas mērogā. Izmatojot plašu sekundāro datu analīzi ir noteikti ar Rīgas sarukšanas specifiskajiem apstākļiem saistītie pilsētas ilgtermiņa attīstības draudi. Pētījumā identificēts, ka neskatoties uz ilgstošo iedzīvotāju samazināšanās periodu, sarukuma izpausmes Rīgā vērtējamas kā mērenas.

Atslēgvārdi: sarukšana, Rīga, pilsētu pārmaiņu procesi, pilsētas stratēģija

In the conditions of post-socialism vast Eastern European territories are confronted with population decline, particularly in the negative response to urban development. The population decline requires a new planning approach. Since 1990, negative demographic trends have remained and Riga has lost nearly 23% of the population. So far, lacks detailed analysis of shrinkage characteristics of the city of Riga as a whole, as well as in the scale of Latvia or Riga agglomeration. By using wide range of secondary data analysis, specific characteristics and related threats to long-term development of the city have been determined. The study identified that, despite long term period of shrinkage, urban decline is rather moderate.

Keywords: shrinkage, Rīga, urban transformation processes, urban strategy