ZA Vidzemes reģionālā identitāte Latvijas – Igaunijas pierobežā

Abstract

Maģistra darba „Ziemeļaustrumu Vidzemes reģionālā identitāte Latvijas – Igaunijas pierobežā” aktualitāte saistās ar mūsdienu globalizācijas procesiem. Mainoties ekonomiskajām un sabiedriskajām attiecībām pasaulē, paplašinoties Eiropas Savienībai, mazinoties valstiskuma (nacionālisma) nozīmei un robežu funkciju maiņai, aktualizējas jautājumi par reģioniem un reģionālo identitāti. Latvijā notiekošā administratīvi teritoriālā reforma ietekmē iedzīvotāju piederības izjūtu vietai. Maģistra darbs ir unikāls pētījums kultūrģeogrāfijā. Darbā aplūkotais Ziemeļaustrumu (ZA) Vidzemes reģions ir uztveres reģions, kurš definēts un kartēts, pamatojoties uz etnogrāfiskiem, valodniecības, etniskiem, reliģiskiem, literāriem un uztveres kritērijiem. Šāda veida pētījums ir nozīmīgs solis kultūrģeogrāfijas attīstības veicināšanā Latvijā. Maģistra darbā raksturota ZA Vidzemes reģionālā identitāte, analizējot Latvijas – Igaunijas pierobežas lomu tās veidošanā. Reģiona un reģionālās identitātes raksturošanai, kas dota pirmajās divās nodaļās, izmantota kritiskās ģeogrāfijas pieeja un modeļi, kuru pazīstamākie pārstāvji ir A.Pāsi (Paasi), G.Rāgmā (Raagmaa), Dži-Fu Tuans (Yi-Fu Tuan), V.de la Blanšs (Blache). Darbā, kurš sastāv no septiņām nodaļām, apkopota informācija par ZA Vidzemes reģionālo identitāti veidojošiem faktoriem. Darba trešajā nodaļā aplūkota reģiona teritoriāli ģeogrāfiskā veidošanās, uzsverot igauņu klātbūtni un ietekmi reģiona attīstībā. Ceturtajā nodaļā raksturota ZA Vidzemes reģiona sabiedriskā uzbūve, analizēti reģiona attīstības indeksa noteicošie faktori, iztirzātas igauņu mazākumtautības sabiedriskās norises. Nākamajā daļā aplūkoti reģiona simboli, tādi kā Maliena un malēnieši, raksturota reģiona iedzīvotāju valoda un igauņu valodas ietekme tajā. Darba sestajā nodaļā plaši aplūkota reģiona institucionālā uzbūve, akcentējot pārrobežu sadarbību. Noslēdzošā nodaļa veltīta ZA Vidzemes reģionālās identitātes raksturošanai, analizējot interviju rezultātus. Maģistra darba tematikai ir nozīme valsts mērogā: reģionālā identitāte ir viens no reģiona ilgtspējīgas un harmoniskas attīstības resursiem, tādēļ tās apzināšana un veicināšana ir viena no valsts reģionālās attīstības prioritātēm. Pētījuma rezultātā secināts, ka uztveres reģioniem ir stipra ietekme cilvēku apziņā. Tā ietekmē viņu attieksmi pret apkārtējo dabas un kultūrvidi, nosaka viņu rīcības motivāciju un spējas. Uztveres reģioni ir jāņem vērā reģionālās attīstības politikas izstrādē. Maģistra darba apjoms ir 109 lapas ar 6 pielikumiem. Darba saturs sastāv no septiņām nodaļām, kurās ietverti 43 attēli un 1 tabula. Izmantoti 190 literatūras avoti. Darba atslēgas vārdi ir: reģions, reģionālā identitāte, pierobeža, ziemeļaustrumu Vidzeme.

The topicality of the Master’s Thesis „Regional Identity of North-East Vidzeme in Latvian – Estonian Borderland” deals with the current globalisation processes. There are many region and regional identity related issues arising now, especially under global changes in economical and social relations, expansion of European Union, diminishing statehood and nationality significance, and alterations of borderline functions. The territorial-administrative reform now being passed out in Latvia will definitely influence the adherence senses of the inhabitants towards any specific place/region. The Master’s Thesis is a unique research in cultural geography. The North-eastern (NE) Vidzeme region considered in the Thesis is a perception region defined and mapped grounding upon ethnographical, language, ethnical, religious, literary and perception criteria. A research of this kind means a significant step for the promotion of development of cultural geography in Latvia. The Master’s Thesis characterizes the regional identity of NE Vidzeme, analyzing the role of Latvian – Estonian borderlands in creation of this identity. In characterization of this regional identity, provided in the first two sections, approach and models of critical geography are utilized. Most famous representatives of this approach are A.Paasi, G.Raagmaa, Yi-Fu Tuan, V.de la Blache. The Thesis consists of seven sections and comprises information about the factors creating the regional identity of NE Vidzeme. The third section deals with the territorially-geographical creation of this region, accenting the presence and influence of Estonians in development of the region. The fourth section characterizes social structure of the NE Vidzeme region, analyzes factors defining the index of the regional development, and considers social processes of the Estonian minority. The next section examines the symbols of this region, such as Maliena and Maleni-ans, characterizes language of the inhabitants of the region and influence of Estonian language. The sixth section of the work widely reviews the institutional structure of the region, stressing the trans-border cooperation. The final section of the work is dedicated to characterization the NE Vidzeme regional identity throughout profound analyses of the results of the interviews. The subject-matter of the Master’s Thesis acquires national significance: regional identity is one of the resources for an extended and balanced development of the region, thus studying and promoting it, is one of the state priorities in regional development. The result of the research concludes that the perception regions affect human consciousness vastly. It also affects their attitude towards the ambient natural and cultural environment, defines their behavioural motivation and abilities. Perception regions have to be regarded in elaboration of regional development policy. The Master’s Thesis consists of 109 pages and 6 appendixes. The structure of the work consists of seven sections, which contains 43 figures and 1 table. There are 190 literary sources utilized. The key-words of the Thesis are: region, regional identity, borderland, Northeast Vidzeme.