Intermedialitāte uz skatuves. Divu inscenējumu salīdzinajums Georga Bīhnera drāmai "Voiceks" Latvijā un Vācijā

Abstract

Laikā, kad mediji strauji attīstās un tiek rasti jauni tehniskie risinājumi, intermedialitāte arī uz skatuves nodrošina jaunus izteiksmes veidus, lai izteiktu to pašu ideju ar citām metodēm. Tas nodrošina vēl neaplūkotus izpētes virzienus teātrim kā kultūras objektam. Kā viens no iespējamiem pētniecības jautājumiem ir mediju izvēle, pielietojums un ar tiem nododamā informācija skatītājiem. Šī darba mērķis ir secināt Georga Bīhnera drāmas „Voiceks” kulturālās līdzības un atšķirības tās inscenējumos Latvijā un Vācijā, analizējot režisoru izvēlētos izteiksmes veidus. Kā analizējamās izrādes ir izvēlēts „Voiceka” iestudējums Nirnbergas Valsts teātrī un labi pazīstamā krievu režisora Kirila Serebreņņikova interpretācija Latvijas Nacionālajā teātrī.

During time when the media is developing and is at the expense of new technical solutions, intermedia also provides a stage for new forms of presentation to express the same idea with other methods. This provides further directions of research addressed to the theater as a cultural object. As one of the possible study topics is the choice of media, use of it and the information to be provided to the audience. This work is concluded by Georg BŅchner's drama "Woyzeck" cultural similarities and differences in the staging of Latvia and Germany, analyzing directors selected modes of expression. As analyzed shows is picked staging of "Woyzeck" in the Nuremberg State Theater and the well-known Russian director Kirill Serebrennikov’s interpretation in the Latvian National Theatre.