Koagulāzes negatīvo stafilokoku pētījums ķirurģiskajā slimnīcā

Abstract

Darba mērķis ir noteikt nozomiālo infekciju etioloģisko aģentu spektru ķirurģiskā klīnikā un raksturot koagulāzes negatīvos stafilokokus kā procesa izraisītājus. Pētījums tika veikts Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcā, izmantojot Mikrobioloģijas laboratorijas reģistrācijas žurnālu ierakstus laika posmā no 01.01.2009. līdz 31.12.2009. Kopumā no strutainiem materiāliem tika izolētas 437 baktēriju kultūras. No visām kultūrām grampozitīvo baktēriju kultūras bija 380 (87,0 %), bet gramnegatīvo baktēriju kultūras bija 57 (13,0 %). No grampozitīvajiem mikroorganismiem vadošie bija koagulāzes pozitīvie stafilokoki – 168 kultūras(44,2 %), koagulāzes negatīvās stafilokoku (KoNS) kultūras bija 146 (38,4 %). Retāk tika izolētas enterokoku kultūras – 34 (9,0 %) un citi mikroorganismi 32 (8,4 %). No 104 KoNS kultūrām novobiocīna sensitīvās bija 95 (91,3 %), bet novobiocīna rezistentās kultūras – 9 (8,7 %). KoNS kultūru sadalījums pa sugām norādīja, ka, galvenokārt, bija sastopamas novobiocīna sensitīvās KoNS kultūras: S.epidermidis – 53 (51,0 %), S.haemolyticus – 27 (26,0 %), S.hominis – 4 (3,8 %), S.capitis – 4 (3,8 %), S.warneri – 4 (3,8 %), S.simulans – 3 (2,9%). No novobiocīna rezistentajiem stafilokokiem reģistrējām S.saprophyticus – 7 (6,7 %) un S.cohnii – 2 (1,9 %). Lai atrastu iespējamās fenotipiskās atšķirības starp nozokomiālajiem un komensālajiem Staphylococcus epidermidis celmiem, salīdzinājām 83 komensālas kultūras un 30 nozokomiālās kultūras. Rezultāti parādīja, ka nozīmīga starpība starp abām grupām bija vērojama ureāzes aktivitātes ziņā (komensāliem 93,0 %, klīniskiem celmiem 77,0 %), bet visvairāk tā bija izteikta hemolītiskajās reakcijās – α toksīnu produkcijas atšķirība nozokomiālajos un komensālajos celmos bija vairāk kā trīs reizes, bet delta toksīnu producēja 63,0 % nozokomiālo un 85,5 % komensālo celmu. Sārmainās fosfatāzes, arginīna dehidrolāzes, maltozidāzes, N-acetilglikozamīna hidrolāzes, L-piroglutamīnskābes hidrolāzes un ß-glikozidāzes produkcijas abās pētītajās grupās būtisku starpību neuzrādīja.

The aim of the work is to state the spectrum of aetiological agents of nosocomial infections in surgical hospital and to characterize coagulase – negative staphylococci as carrier of the process. The research was carried out in the Hospital of Traumatology and Orthopaedics using the entries in the registration journal of Microbiological laboratory from 01.01.2009. to 31.12.2009. In general 437 bacteria cultures were isolated from purulent materials. From all the cultures Gram-positive were 380 (87,0 %), but Gram-negative were 57 (13,0 %). From Gram-positive microorganisms the majority were coagulase – positive staphylococci – 168 cultures (44,2 %), coagulase – negative staphylococci (CoNS) cultures were 146 (38,4 %). More fever were isolated enterococci cultures – 34 (9,0 %), but other microorganisms 32 (8,4 %). From 104 CoNS cultures novobiocini sensitive were 95 (91,3 %), bet novobiocini resistant cultures – 9 (8,7 %). Division of CoNS cultures according to their stocks showed that most of the cultures were novobiocini sensitive CoNS cultures: S.epidermidis – 53 (51,0 %), S.haemolyticus – 27 (26,0 %), S.hominis – 4 (3,8 %), S.capitis – 4 (3,8 %), S.warneri – 4 (3,8 %), S.simulans – 3 (2,9%). From novobicini resistant cultures S.saprophyticus – 7 (6,7 %) un S.cohnii – 2 (1,9 %) were registered. In order to find possible phenotypical differences between nosocomial un commensal Staphylococcus epidermidis stems, 83 commensal cultures were compared to 30 nosocomial cultures. The results showed that significant difference between groups was observed in the activity of urease. (commensal 93,0 %, clinical stems 77,0 %), but the best it was seen in homological reactions – difference of α toxins in production in nosocomial and commensal stems was three times bigger, but delta toxin was produced by nosocomial 63,0 % and 85,5 % commensal stems. Alkaline phosphatase, arginine dihydrolase, maltoside, N-acetylglycosamine hydrolase, L-pyroglutamic acid hydrolase and ß-glycosidase productions in both groups investigated did not show any noticeable difference.