Kimberlijas procesa kā konfliktu novēršanas instrumenta ietekme uz bruņotajiem konfliktiem Āfrikas valstīs

Abstract

Pasaules vēsturē ir ierakstīti daudzi militārie konflikti, kas nesuši milzīgus cilvēku upurus. Laikam ritot, arī konfliktu cēloņi un to veidi ir mainījušies. Aizvien biežāk par konfliktu iemesliem kļūst dabas resursi, kuru vērtība pasaules tirgū arvien pieaug. Viens no vērtīgākajiem dabas minerāliem ir dimants. Tā kā daudzas stratēģiski nozīmīgas „konfliktu dimantu” ieguves vietas atrodas Āfrikas valstīs, tajās 90. gados izcēlās pilsoņu kari, kuru rezultātā cieta un joprojām cieš mierīgie iedzīvotāji un karadarbībā iesaistītās valstis. Apzinoties mūsdienu bruņoto konfliktu komplicēto raksturu un aktualitāti, par bakalaura darba galveno pētniecisko problēmu tika izvirzīts jautājums par to, vai Kimberlijas Process un jaunizveidotā dimantu sertifikācijas shēma 5 gadu laikā ir kalpojusi arī kā konfliktu novēršanas mehānisms, un ir spējusi samazināt konfliktu intensitāti Āfrikas valstīs. Darba mērķis ir detalizēti izpētīt Kimerlijas Procesa ieviešanas un īstenošanas procesu Āfrikas valstīs - Angolā, KDR, Libērijā un Sierraleonē, kā arī bruņotu konfliktu attīstību un intesntitāti laika posmā no 2003. – 2008. gadam. Bakalaura darbam autore izvirzīja hipotēzi – Kimberlijas Procesa kā konfliktu novēršanas mehānisma ieviešanu kavē Angolas, Kongo Demokrātiskās Republikas, Libērijas un Sjerraleones valstu vāji attīstītās politiskās sistēmas. Izvirzītā hipotēze tika pārbaudīta balstoties uz pieejamo materiālu par aplūkojamo problemātiku, izmantojot dokumentu un normatīvo aktu analīzi, kas balstās uz konkrētās problēmas izpēti, pielietojot teorētisko materiālu. Kimberlijas procesa kā konfliktu novēršanas mehānisma ieviešanu darbā aplūkotajās Āfrikas valstīs kavē vairāki vienojoši faktori: valdību izvēlētā taktika ieviest iekšējās kontroles mehānismu, lai izpildītu KP prasības, tajā pašā laikā nenodrošinot to tālāku realizēšanu praksē; valsts amatpersonu nelikumīgā rīcība, garantējot šķietamu drošību dimanta raktuvju strādniekiem un izmantojot varas pozīcijas, lai gūtu sev finansiālu labumu; joprojām ir augsts dimantu raktuvēs nelikumīgi nodarbināto skaits, kas liecina par vājo licencēšanas mehānismu KP dalībvalstīs; dalībvalstis sniedz neadekvātus un neprecīzus datus par dimantu eksportu, veicinot dimantu nozares necaurskatāmību valstī; valstis nepietiekami izmanto pilsoniskās un starptautiskās sabiedrības palīdzību; valstis piemērojušas neizprotami zemu dimantu eksporta nodokli (3% apmērā), kas nes neadekvāti zemus ienākumus valsts budžetā. Taču visbūtiskākā valstu problēma ir politiskās, sociālās un ekonomiskās situācijas vājā attīstība, kas liedz pilnvērtīgi īstenot KP prasības.

The world has experienced numerous armed conflicts which have caused the death of millions of people. Conflict causes have changed by the time. Natural resources, especially diamonds, are one of the central conflict causes in the XX century because of their growing value at the world market. Many strategic alluvial diamond mining places are located in Africa. Diamonds have been one of the reasons for civil wars in Angola, Democratic Republic of Congo, Liberia and Sierra Leone. Civil wars have substantially influenced the economical, social and political development of these countries. Being aware of the complicated character of armed conflicts, the author has put forward the issue of ability of the Kimberley Process (KP) Certification scheme to serve also as an instrument of conflict prevention by reducing conflicts in Africa since it has taken effect. The main goal of the research is to study the establishment and implementation of the KP in Africa – Angola, DRC, Liberia and Sierra Leone in the framework of armed conflicts during the time period of 2003 to 2008. The hypothesis of the research is the following – the implementation of Kimberley Process as an instrument of conflict prevention in Angola, Democratic Republic of Congo, Liberia and Sierra Leone is delayed by weakly developed political systems. The verification of the hypothesis is based on available theoretical and empirical material, as well as on the analysis of documents and normative acts on KP and conflict diamonds. During the research process, the author found out several uniting factors which delay the implementation of KP in Africa. These factors include: superficial control system without active work on its implementation; illegal work of state officers at the alluvial diamond mining places with the aim to increase their personal welfare; high number of illegal workers in alluvial mining places; weak licensing system of workers in the KP member states; incorrect statistics of alluvial diamond export provided by state institutions and lack of precise data of the diamond industry work that makes it less transparent. States must promote cooperation between the government, civil society and international organizations. Low tax on diamond export (only 3 %) reduces state income and economic growth. The most important problem of the states is the weak development of economical, political and social systems. KP can be the instrument of conflict prevention if the political systems of the states are sufficiently developed to establish and implement the KP Certification scheme.