Riska komunikācija. "airBaltic" piemērs

Abstract

Tēmas „Riska komunikācija. „airBaltic” piemērs” aktualitāte saistīta ar riska komunikācijas izdalīšanu kā atsevišķu sabiedrisko attiecību darbības posmu, izdalot to no krīzes komunikācijas. Teorētisko pamatojums darbā galvenokārt balstās uz F. Boudera (Bouder, F.) izdalītajām trīs riska komunikācijas pamatfāzēm un M. G. Morgana (Morgan, M. G.), B. Fišhofa (Fischhoff, B.), A. Bostroma (Bostrom, A.) un C. J. Atmana (Atman, C. J.) izdalītajām septiņām riska komunikācijās apakšfāzēm. Darbā tiks apskatīta sabiedrisko attiecību pamatfunkciju teorija un tās saistība ar riska komunikāciju, kā arī riska komunikācijas nozīme krīzes komunikācijā un to atšķirības. Darba pētnieciskajā daļā tiks izmantota intervija ar „airBaltic” korporatīvās komunikācijas vadītāju Jāni Vanagu, un intervija ar borta operāciju vadītāju Ingūnu Andži, kā arī tiks veikta kontentanalīze „airBaltic” noteikumos„Cenas un noteikumi” un „Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumi” un aptauja „airBaltic” klientu vidū. Izanalizējot iegūtos rezultātus tiks iegūts aviokompānijas „airBaltic” riska komunikācijas prakses piemērs un tās novērtējums klientu vidū. Darba struktūra veidota, sākot ar sabiedrisko attiecību pamata teorijas apkopojumu, kas turpinās ar riska komunikācijas sniedzēju mērķu un atbildību uzsvēršanu un riska komunikācijas fāžu izdalīšanu, kā arī riska komunikācijas auditoriju izdalīšanu un riska komunikācijas nozīmes skaidrošanu krīzes komunikācijā. Pēc teorētiskas daļas seko empīriskā darba daļa, kurā „airBaltic” riska komunikācija izvērtēta pēc teorētiskajā daļā uzskaitītajām riska komunikācijas fāzēm un „airBaltic” riska komunikācija klientu vērtējumā. Atslēgvārdi: sabiedriskās attiecības; riska komunikācija; riska komunikācijas fāzes; krīzes komunikācija; „airBaltic”;

Topicality of the subject: “Risk communication. Example of “airBaltic”” is related to distribution of risk communication as a special stage of public relations, separating it from crisis communication. Theoretical basis of the Paper is mainly justified by F. Bouder three basic stages of risk communication, and M. G. Morgan, B. Fischhoff, A. Bostrom, and C. J. Atman classified seven sub-stages of risk communication. The Paper deals with general public relations theory and its connection with risk communication, as well as with the importance of risk communication in crisis communication and difference between the two. Investigative part of the Paper deals with interviews with Jānis Vanags, “airBaltic” corporate communications manager, and Ingūna Andže, board operations manager; content analysis of “airBaltic” regulations “Prices and conditions” and “Conditions of carriage for passengers and baggage” and inquiry among “airBaltic” clients are made. After analysis of acquired results an example of “airBaltic” risk communication practice and its assessment among clients is obtained. Layout of the Paper comprises summarization of basic public relations theory; it proceeds with emphasis on risk communicators aims and responsibility and distribution of stages of risk communication, as well as grouping of risk communication audiences and explanation of risk communication significance in crisis communication. Theoretical part is followed by empiric part of the Paper, where “airBaltic” risk communication is evaluated according to risk communication stages considered in the theoretical part, and “airBaltic” risk communication in client opinion. Key words: public relations; risk communication; risk communication stages; crisis communication; “airBaltic”.