Austrumu sadarbības iniciatīva un tās nozīme ES enerģētikas politikā: Azerbaidžānas gadījums

Abstract

Šis darbs sniedz īsu pārskatu par Eiropas Savienības attīstību, kas kopš 1990.gada maina esošo politikas sistēmu pret austrumu kaimiņvalstīm, kā arī tas izveido priekšstatu par esošajām sadarbības iespējām un analizē jaunas iespējas, ko rada Austrumeiropas sadarbība. Austrumu sadarbība, dibināta 2009.gada maijā, kas ir ES Eiropas kaimiņattiecību politikas ” īpaša Austrumu dimensija”. Austrumu savienībā ir sešas bijušās Padomju Austrumeiropas valstis, kuru ekonomiskais stāvoklis lielākoties atbilst ES standartiem un vērtībām. Viens no četriem galvenajiem AS mērķiem ir energoapgādes drošība. Pagātnes svarīgākā problēma bija enerģijas jautājumu risināšana, bet enerģijas problēmas arī nākotnē veidos politikas attiecības. Daudzi enerģijas drošības jautājumi ir saistīti ar Krieviju, kurai ir milzīgas naftas un gāzes rezerves, kas jau gadu desmitus piegādā dabas enerģiju Eiropai. Par spīti gāzes piegādāšanas jaunajām tehnoloģijām, ekonomikas un politikas savstarpējā atkarība starp Krieviju un Eiropu turpinās joprojām. Enerģētika ir viena no problēmām, kam nav jābūt varas spēlei starp valstīm, bet gan vienam no sadarbības potenciāliem, it īpaši Dienvidkaukāza Azerbaidžānā, Armēnijā un Azerbaidžānā, kā arī starp Baltkrieviju, Ukrainu un Moldovu. ES varētu būt starpnieks reģionā, lai palīdzētu valstīm pārvarēt spriedzi, nostiprinot enerģētikas saiknes. Visbeidzot, ES varētu sniegt resursus un atbalstu visiem sešiem AS locekļiem, vairāk ieguldīt atjaunojamajos resursos un uzlabot energoefektivitāti, lai kļūtu par "zaļāku" un vairāk neatkarīgu enerģijas tirgu. Tajā pašā laikā šis pētījums norāda uz Azerbaidžānas nozīmi ES enerģētikas politikā. Teorētiskā analīze liecina, ka Azerbaidžāna ir nozīmīga valsts Eiropai, un abas puses ir ieinteresētas sadarboties mūsdienās un arī nākotnē.

This thesis attempts to give a brief overview of the development of the European Union’s changing policy towards its Eastern neighbourhood from the 1990s, to draw a picture of the existing frameworks of cooperation and to analyze the prospects of the new set-up created by the Eastern Partnership. The Eastern Partnership (EaP), established in May 2009, is the “specific Eastern dimension” of EU’s European Neighborhood Policy (ENP). The EaP shall bring six former Soviet Eastern European states and their economies closer to EU standards and values. One of the four main targets of the EaP is energy security. Already an important security concern in the past, energy will continue to shape future political relations. Many energy security issues in Europe are connected with Russia which possesses huge oil and gas reserves and has been the natural energy supplier for Europe since decades. Despite new technologies of gas delivery, economic and political interdependence between Russia and Europe will continue over the long term.

Energy is one of the issues that do not necessarily have to be a power game between states, but energy also has the potential for cooperation, particularly in the South Caucasus Azerbaijan, Armenia, and Azerbaijan as well as between Belarus, Ukraine and Moldova. The EU might be the broker in the region to help the countries overcome their own tensions by strengthening their energy links. Finally, the EU could provide resources and support for all six EaP members to invest more in renewable and energy efficiency in order to have a “greener” and more independent energy market. At the same time this paper presents the role of Azerbaijan in EU Energy Policy. A theoretical analysis shows that Azerbaijan is key country for Europe and both sides are interested for cooperation in nowadays and in the future.