Latviešu valodas latgalisko izlokšņu un lietuviešu valodas izlokšņu kopīgā un atšķirīgā leksiska

Abstract

Maģistra darba tēma Latviešu valodas latgalisko izlokšņu un lietuviešu valodas izlokšņu kopīgā un atšķirīgā leksika ir aktuāla, jo šādu salīdzinošu pētījumu par abām dzīvajām baltu valodām un to dialektiem nav daudz. Vērtīgi materiāli atrodami K. Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcā”, rosinājumi darbam – A. Reķēnas, A. Breidaka, R. Bērtuļa, A. Trumpas pētījumos. No leišu lingvistiem latviešu valodas dotumus salīdzināšanai bieži izmantojis A. Rosins, Z. Zinkevičs, A. Sabaļausks, A. Butkus. „LietuviŽ kalbos žodynas” (LKŽ) ietver gan rakstu valodas, gan izlokšņu leksiku, latviešu izlokšņu apraksti atspoguļo areālo materiālu. Leksikas kopības/ atšķirību meklējumiem par latviešu resp. latgaliešu valodas pamatavotu izmantota A. Reķēnas „Kalupes izloksnes vārdnīca” (KIV), izlokšņu apraksti „Filologu biedrības rakstos”, dažādas skaidrojumu vārdnīciņas apcerējumos par Latgali un tās kultūru, par lietuviešu valodas leksēmu atbilsmju pamatavotu – LKŽ. Maģistra darba izstrādē grūtības sagādāja latviešu resp. latgaliešu izlokšņu aprakstu nevienādais fonētiskais pieraksts, arī – to apraksts. Darbā izveidots vispārīgs ieskats leksikas kopībā un atšķirībās latviešu valodas latgaliskajās izloksnēs un lietuviešu valodas izloksnēs. Latgalisko izlokšņu leksikai meklētas atbilsmes lietuviešu valodas izloksnēs. Materiāls grupēts tematiski: daba, telpa un laiks, dzīvnieki, ar cilvēku saistītā leksika u. c. Visvairāk kopības un līdzības atrasts augu un koku nosaukumu grupā, piem., latg. casnàks – lie. česnãkas ‘ķiploks’, latg. v′išn′ä – lie. vyšnià ‘ķirsis’, kā arī ar materiālo kultūru saistītajā leksikā, piem., latg. apit' – liet. apvìrti ‘apvārīt’, latg. grućä – liet. grùcė ‘miežu putraimi’, latg. kàļś – liet. kálvis ‘kalējs’. Atbilsmes atrastas gan mantotajā, gan aizgūtajā leksikā. Iegūtais salīdzinošais materiāls var būt noderīgs tālākiem semantiskiem pētījumiem, tulkotāja praksei, valodu mācīšanas metodikā. Darbam ir 2 daļas, kas strukturētas sīkāk, saturs atspoguļots 80 lapās; pielikumā – 74 lpp. Atslēgvārdi: latviešu valoda, latgaliskās izloksnes, lietuviešu valoda, lietuviešu izloksnes, mantotā leksika, aizgūtā leksika, slāvismi, semantika.

Master's paper’s theme Common and Different Lexicon of Latvian Language Latgalian Dialects and Lithuanian language Dialects is actual now because the comparative study of two living Baltic languages and dialects are not many. Valuable materials can be found in K. Mīlenbahs work "Latvian language dictionary ', inspiration for this work – A. Reken, A. Breidaka, R. Bartholomew, A. Trump researches. Lithuanian linguists from the Latvian language capacities are often used to compare A. Rosin, A. Sabaļausks, A. Butkus. " LietuviŽ Kalbus žodynas" (LKŽ) includes both written language and vocabulary of Dialect, Latvian Dialect descriptions reflect the range of materials. Lexical unity / difference in the search for Latvian resp. Latgalian basic use of A. Reken "Kalupe dialect dictionary" (CPV), Dialect descriptions "philologist Society of articles", a variety of dictionaries with explanations about Latgale and essays on the culture of the Lithuanian language lexemes is matching basic – LKŽ. The problem for the Master made development of Latvian resp. Latgalian Dialect description uneven phonetic notation. In Master paper give the general insight in vocabulary’s togetherness and differences between Latvian language dialects, namely Latgalian and Lithuanian. The conformities of Latvian language’s Latgalian dialect vocabulary have been searched in Lithuanian dialect. The material is grouped thematically: nature, space and time, animals with human-related vocabulary, etc. Most community and similarities found in plants and trees in the name of the group, for example, Latgalian casnàks – Lithuanian česnãkas 'garlic', Latgalian v'išn'ä – Lithuanian vyšnià 'cherry', as well as the material culture-related vocabulary, eg., Latgalian apit' – Lithuanian apvìrti 'parboil', Latgalian grućä – Lithuanian grucė 'barley', Latgalian kàļś – Lithuanian kálvis 'smith'. Matches found in legacy and borrowed parlance. Obtain comparable material may be useful for further semantic studies, translation practice of language and teaching methodology. The work has two parts that are more structured, the content presented on 80 pages, Annex – 74 p. Keywords: Latvian language, Latgalian dialects, Lithuanian language, Lithuanian dialects, inherited vocabulary, borrowed vocabulary, Slavism, semantics.