Darbības vārda aspekts spāņu un latviešu valodā: kontrastīvs pētījums

Abstract

Maģistra darbs ir pētījums spāņu un latviešu sastatāmajā valodniecībā un tā mērķis ir konstatēt darbības vārda aspekta jeb veida funkcionālās līdzības un atšķirības pagātnes absolūtajos laikos īstenības izteiksmē. Salīdzinājuma pamatā ir veidisko opozīciju nozīmju līdzība, ko izsaka ar dažādiem valodas līdzekļiem: spāņu valodā perfektivitāti un imperfektivitāti pagātnē var izteikt ar tīri gramatiskiem līdzekļiem, latviešu valodā ar pabeigta un nepabeigta veida darbības vārdiem, tātad leksiskiem līdzekļiem. Pētījumā tika noskaidrotas dominējošās un pakārtotās nozīmes katrā darbības vārda veidā, kā arī to mijiedarbe ar citiem aspektualitātes izteikšanas līdzekļiem (akcionsartu, laika papildinātājiem utt.), kā arī atšķirības šo nozīmju, proti, laika limitativitātes, rezultativitātes, inhoativitātes, ierastas darbības nozīmju hierarhijā. Tika konstatēta arī imperfektīvā veida polisēmija abās, bet jo sevišķi latviešu valodā.

This master thesis is a contrastive study of the Spanish and Latvian verbal aspect in absolute past tense indicative mode and its purpose is to establish the functional correspondences and differences of the appositive aspectual forms. Since in Spanish the perfectivity and imperfectivity in the past is formalized by purely grammatical flexional means, while in Latvian by derivation or a system of prepositions, the base of the analysis is the signification of these aspectual forms. The study investigates the dominant and secondary meanings of each verbal aspect, their interaction with other means of expression of the aspectuality (aktionsart, temporal adjuncts etc.), as well as the differences in the hierarchy of following meanings: temporal limitativeness, resultativity, inchoativity, habituality. Also, the polysemy of the imperfective aspect was ascertained in both languages, especially in Latvian.