Informācijas sabiedrība: teorijas un viedokļi

Abstract

Cilvēces pastāvēšanas vēsture bijusi gara un sarežģīta. Sabiedrība evolucionējusi aizvien straujāk, procesi tajā kļuvuši dinamiskāki, īpaši jau ar katru jaunu sasniegumu IKT jomā. Attīstībai un progresam mūsdienās nepieciešama informācija, tāpēc indivīds meklē efektīvākus informācijas izguves, apraides, fiksēšanas un uzkrāšanas veidus. Mēs pārtopam informācijas un zināšanu sabiedrībā, kura eksistē citādā, atšķirīgā kvalitātē, tajā daudz kas lielā mērā globalizējies un kļuvis atkarīgs no IT iespējām. Šodien visas cilvēces attīstība cieši saistīta ar informācijas pieejamību, un neviena sociālā sistēma nevar pilnvērtīgi pastāvēt bez informācijas un zināšanu aprites tajā. Diemžēl lielais informācijas klāsts un modernās zināšanu izguves iekārtas nav pieejamas visiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgā mērā. Un nošķiras divas dažādas sabiedrības kategorijas – „informācijas bagātie” un „informācijas nabadzīgie” iedzīvotāji. Kā lai novērš šo problēmsituāciju? Tā kā krasas atšķirības sociālo attiecību modelī bremzē sabiedrības tālāko attīstību, tā ir problēma, kas nekavējoties jārisina. Viens no veidiem – veicināt informācijpratību. IS fenomenu, tā būtību un līdztekus arī pārmaiņu procesus sabiedrībā skatījuši dažādi teorētiķi. Piemēram, Ā.Smits un J.Masuda, kuri uzskatāmi par IS teorijas pamatlicējiem. Fundamentālas bijušas arī A.Toflera teorētiskās nostādnes (speciālists cilvēces attīstību klasificēja kā „trīs viļņu” ciklu un jau 1970.gadā aprakstīja jaunu psihisku slimību, kuru nosauca par „nākotnes šoku”). Informācijas ietekmi sabiedrībā un tās globālo raksturu pētījis arī D.Bells, optimistisko IS teoriju pārstāvis, kura teorijas pamattēze ir: teorētiskās zināšanas un intelektuālās tehnoloģijas kļūs par pamatu dažādiem jauninājumiem un zinātniskiem atklājumiem. Līdzās varam nostādīt arī IS pozitīvo iezīmju aizstāvjus, firmas „Microsoft” vadītāju un īpašnieku B.Geitu un profesoru Dž.Rifkinu, kurš savā grāmatā „Jaunās ekonomikas laikmets” atklāj jaunas ekonomikas likmes, sniedz priekšstatu par to, kā internets patiesībā maina sabiedrības dzīvi un raksturo revolucionāras pārmaiņas, kas saistītas ar straujo IT attīstību un inovācijām. Savukārt vairākas IS negatīvās puses saskatījis S.Birkerts, pesimistisko IS teoriju pārstāvis. Viņaprāt, cilvēce un ikviena nozare pasaulē iet nemitīgu attīstības ceļu un ir jārēķinās ar pārmaiņām, ko izraisīs IT straujā ieviešana, jādomā, kāda būs civilizācijas nākotne. IS ir tīkla sabiedrība ne tikai ar kopēju saslēgumu globālā IT pārklājumā, bet arī kā cilvēcisko attiecību, savdabīgu komunikāciju veids. Kā IS attīstās Latvijā? Jāsaprot, ka IS neveidojas tikai vienā atsevišķā teritorijā vai reģionā, tā īstenojas visu cilvēku, sabiedrisko instanču un valstu pastāvīgā sadarbībā. Un, ja vēlamies iekļauties šajā procesā, būt par līdzvērtīgu tīkla dalībvalsti, piemēram, Eiropas Savienībā, ir jāskaidro un jāizprot IS jēga un jāizvērtē, kādas ir mūsu valsts iespējas, riska faktori, priekšrocības un vājās puses ceļā uz zināšanu sabiedrību. Anketēšanā autore daļēji pierādījusi vienu no ievadā izvirzītajām hipotēzēm, proti - modernās IKT ir galvenais rīks pārmaiņām sabiedrībā. Jautājumos par informācijas sabiedrības galveno būtību un atslēgvārdiem otrais biežāk minētais viedoklis tieši saistīts ar IT ieviešanu un izmantošanu. Tātad liela daļa sabiedrības ir pārliecināta, ka tehnoloģijas ir rīks, kas nodrošina attīstību un rada piekļuvi agrāk nesasniedzamām zināšanām. Tāpat aptauja atklājusi respondentu attieksmi pret tradicionālajām vērtībām, kuras minētas arī vienā no ievadā izvirzītajām hipotēzēm. Jautājumā par to, ko IS apdraud, autore noskaidro, ka dažus iedzīvotājus uztrauc IS iespējamā ietekme ne tikai uz iekšpolitiku vai izglītības sistēmu, bet arī uz tautas identitāti. Tātad, balstoties uz pagātni un vēsturi un absorbējot inovatīvo, ir jāvirzās uz priekšu.

In nowadays none social system can exist without information and its circulation. Unfortunately not everybody can use all the information they need. And so there is a rift within the society – information poor people and information rich people. How can we solve this problem? This is very significant because radical dissimilarity in the society can back off its development. So we should foster information literacy. Many theoreticians have been study the phenomenon of information society and its esence. For instance, A.Smith and Y.Masuda, who are founders of information society theory. We can also mention A.Toffler, who categorized mankind in „three waves” and marked out professional „sickness” named „future shock”. D.Bell represents optimistical teories of information society and his basic thesis is: theoretical knowledge and intellectual technologies will become a basis of scientific discoveries. Side by side we can place another optimistical specialists B.Gate, owner of company „Microsoft”. And similarly profesor J.Rifkin, author of book „The Age of Access”. Professor underlines new economical aspects, gives conceptions about internet and its impact on the society, and also characterizes changes which derives from new innovations and information technologies. Still there are some negative theories, too. For instance, S.Birkert emphasizes, what mankind should take into account changes in the society more seriously and think about future with responsibility. Information society is a network society not only within the information systems, but also with its human relationships and natural, even organic communications. How do information society develops in Latvia? We should understand, what information society do not frams only in one specific area or territory, it evolves in the global dimensions, in permanently cooperation of institutions and individuals. And, if we want to participate in this process and to take part in the European Union in comlete way, we should first be aware of our potentialities, risk factors, advantages and weak points. Then Latvia will move forvard to the information society more faster and will be more powerfull against the global background. Questionnaire proved one of the hypothesis partly – modern information and comunication technologies are keyconcept for upturns in society. Second most popular opinion is that technologies are powerful tool which provides development and leads up to new knowledge. Questionnaire also shows attitude to traditional values which apperas among other hypothesis. So we must move forward observing old traditions and accepting new ones.