Trešās Dombrovska valdības komunikācijas analīze krīzes situācijās. ( "Maksimas" traģēdijas gadījuma izpēte)

Abstract

Maģistra darbā „Trešās Dombrovska valdības komunikācijas analīze krīzes situācijās. „Maksimas” gadījuma izpēte” ir pētītas krīzes komunikācijas teorētiskās pamatnostādnes, analizēta ārvalstu valdību pieredze krīzes komunikācijas vadlīniju un stratēģiju izmantošanā un salīdzināta ar Latvijas pieredzi, novērtēta situācija krīzes komunikācijas jomā trešās Dombrovska valdības laikā un analizēta valdības komunikācija lielveikala „Maksima” traģēdijas laikā. Pamatojoties uz situācijas novērtējumu, secināts: Latvijā valdības krīzes komunikācija vērtējama kā fragmentāra un haotiska, nav skaidri identificējamas valsts amatpersonas, kuras uzņemas krīzes komunikatora lomu, nav vispārēju krīzes komunikācijas vadlīniju. Darbs sastāv no 3 nodaļām, kuru ietvaros izveidoti 19 attēli un 5 tabulas. Avotu sarakstā ir 74 vienības.

Master's Thesis „Analysis of the third Dombrovski government's communication during critical situations. (Particular focus on Maksimas case)” explores the theoretical framework of crisis communication, analyzes foreign governments experience in use of crisis communication guidelines and strategies which are then compared with the Latvian experience, estimate the situation of crisis communication in third Dombrovski government and makes particular focus on governments’ communication in Maksima tragedy case. Based on the assessment of the situation, concluded: Latvian government crisis communication is seen as fragmented and chaotic, there is no clearly identified public officials who undertake the role of crisis communicator, there is no general crisis communication guidelines.