Randu pļavu veģetācijas ilgtermiņa izmaiņas uz dabisko un antropogēno faktoru fona

Abstract

Maģistra darbā analizētas Randu pļavu veģetācijas ilgtermiņa izmaiņas 54 pastāvīgajos veģetācijas kvadrātos 12 gadu laikā no 1996. – 2007. g. uz dažādu antropogēno faktoru (pļaušana, ganīšana, kūlas dedzināšana, savvaļas govju ieviešana) un dabisko faktoru (jūras ietekme, gada vidējās temperatūras un nokrišņu daudzums) mijiedarbības fona. Analīzē izmantots Latvijas nacionālā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla programmas ietvaros ievāktais datu materiāls, kas glabājas LU Bioloģijas institūta datu bāzē. Pētījumu rezultātā Randu pļavu pastāvīgajos parauglaukumos pavisam konstatētas 228 augu sugas no 38 dzimtām, no kurām 16 % pārstāv graudzāļu dzimtas sugas. Lielais graudzāļu īpatsvars liecina, ka Randu pļavas ilgstošas neapsaimniekošanas rezultātā ir sākušas aizaugt. Īslaicīgie epizodiskie apsaimniekošanas pasākumi kopumā nespēj ietekmēt augu sabiedrību sukcesiju un tās tempus, kā arī nespēj ietekmēt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un saglabāšanu Randu pļavās. Dabiskie faktori, it īpaši jūras vētru ietekme, atstāj daudz spēcīgāku ietekmi uz veģetācijas dinamiku un augu sabiedrību struktūru kā antropogēnie faktori. Maģistra darba apjoms ir 76 lappuses. Darbu papildina 11 tabulas, 34 attēli un 3 pielikumi.

Atslēgas vārdi: pļavu veģetācija, ekoloģiskā sukcesija, vides faktoru ietekme, pļavu apsaimniekošana

In the master’s work long term changes of vegetation of the Randu meadows in 54 permanent vegetation rectangles for 12 years (from 1996 to 2007) in the background of interaction to various anthropogenic (mowing, grazing, dry grass burning, introduction of wild cow) and natural factors (marine influence, the annual average temperature and rainfall) have been analyzed. In the analysis the data collected in the national network of long–term ecological research program, held in the database of the Institute of Biology, was used. Consequently in permanent vegetation rectangles of Randu meadows 228 plant species from 38 families, 16% of which represents grass species, were found. As result of poor management, Randu meadows have begun to overgrow, which is conformed by the large proportion of grass. Short–term episodic management events in general are unable to influence the succession of the plant community and its rates, as well as the restoration and conservation of biodiversity in Randu meadows. Natural factors, particularly the impact of sea storms, leaves a much stronger effect on vegetation dynamics and plant community structure than anthropogenic factors. The volume of the master's work is 76 pages. It contains 11 tables, 34 figures and 3 appendices.

Keywords: grassland vegetation, ecological succession, environmental exposure, management of grasslands