Heterotopiskas osifikācijas izplatība pēc primārās totālas gūžas locītavas endoprotezēšanas

Abstract

Heterotopiskās osifikācijas (HO) izplatība pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas var būt no 0,6% līdz 90%. HO var pasliktināt pacienta dzīve kvalitāti ierobežojot kustības gūžas locītavā vai izraisot pēcoperācijas gūžas locītavas sāpes. Darba mērķis bija salīdzināt HO izplatību, izmantojot konvencionālās un minimāli invazīvās gūžas endoprotezēšanas tehnikas ar divu tipu endoprotēzēm (cementējamām un bezcementa). Materiāls un metodes. Pētījuma laikā tika analizēti 168 pacienti (77 vīrieši, 91 sieviete), kuriem tika veiktas 173 totālas gūžas locītavas endoprotezēšanas operācijas. Tika izmantotas divu tipu endoprotēzes: 93 bezcementa un 80 cementējamas. Visiem pacientiem tika diagnosticēts gūžas locītavas osteoartrīts. Pētījumā netika iekļauti pacienti ar iegurņa vai augšstilba kaula lūzumu, audzēju metastāzēm iegurņa vai augšstilba kaulos un pacienti ar anamnēzē veiktu operāciju pētījumā atlasītā gūžas locītavā. 86 operācijas (43 ar cementējamām un 43 ar bezcementa endoprotēzēm) tika veiktas izmantojot konvencionālo gūžas locītavas endoprotezēšanas tehniku Rīgas pilsētas Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcā laika posmā no 2009. gada līdz 2011. gada maija mēnesim. 87 operācijas (37 ar cementējamām un 50 ar bezcementa endoprotēzēm) tika veiktas izmantojot minimāli invazīvo gūžas endoprotezēšanas tehniku Sana-Klinik Zollernalb Vācijā laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam. Pārskata rentgenogramma iegurnim tika veikta pirmajā nedēļā pēc operācijas un ne mazākā laika intervālā kā pēc sešiem mēnešiem pēc operācijas. Tās analizēja un vērtēja pēc Brooler klasifikācijas divi neatkarīgi cilvēki. Rezultāti. HO pie minimāli invazīvas un konvencionālās endoprotezēšanas tehnikas tika konstatēta 52 (30%) gūžas locītavās. Pie minimāli invazīvas gūžas endoprotezēšanas tehnikas (87 gūžas locītavas) HO tika konstatēta 29 (33%) gūžas locītavās. Izmantojot konvencionālo gūžas endoprotezēšanas tehniku, HO tika konstatēta 23 (27%) gūžas locītavās. Izmantojot bezcementa endoprotēzes (93 gūžas locītavas) HO tika konsatēta 27 (29%) gūžas locītavās un izmantojot cementējamas endoprotēzes (80 gūžas locītavas) HO tika konstatēta 25 (31%) gūžas locītavās. Brooker 1. klase tika konsatēta 31 (18%) gūžas locītavā, 2. klase – 15 (8%) gūžas locītavās, 3. klase – 5 (3%) gūžas locītavās un 4. klase 1 (1%) gūžas locītavā. Secinājumi. Pētījumā netika konstatēta nozīmīga atšķirība heterotopiskās osifikācijas izplatībā starp minimāli invazīvu un konvencionālo gūžas locītavas operēšanas tehniku. Netika arī konstatēta nozīmīga atšķirība heterotopiskās osifikācijas izplatībā izmantojot cementējamās un bezcementa endoprotēzes. Pētījumā heterotopiskā osifikācija tika konstatēta 30% operēto gūžas locītavu, bet klīniski nozīmīga heterotopiskā osifikācija (Brooker 3 un 4 klase) tika konstatēta 4% operēto gūžas locītavu. Atslēgas vārdi: gūžas locītavas endoprotezēšana, heterotopiskā osifikācija, minimāli invazīva gūžas locītavas endoprotezēšana, konvencionāla gūžas locītavas endoprotezēšana. -

The title of the diploma paper is „The Prevalence of Heterotopic Ossification after Primary Total Hip Arthroplasty” whos author is Ints Zommers and the supervisors of the study are professor Dr. med. habil. Bernd Gondolph-Zink and professor Dr. med. habil. Konstantins Kalnberzs. The incidence of heterotopic ossification (HO) after total hip arthroplasty (THA) ranges from 0,6% to 90%. HO can compromise the patient’s outcome by restricting hip movement or causing postoperative hip pain. The aim of the study was to compare prevalence of heterotopic ossification after conventional and minimally invasive hip arthroplasty with two types of endoprostheses (cemented and cementless). Material and methods. In the course of the study, 168 patients (77 male, and 91 female) who underwent 173 THA were analysed. Two types of endoprostheses were used: 93 cementless and 80 cemented. All patients had been diagnosed with osteoarthritis of the hip. The study did not include patients with fractures, metastatic disease, also patients with prior ipsilateral hip surgery. Eighty six operations (43 with cemented and 43 with cementless endoprostheses) were performed using conventional hip arthroplasty operation technique at Riga State Hospital of Traumatology and Orthopaedics (Latvia) from the beginning of the year 2009 till may of the year 2011 and; additionally 87 operation (37 with cemented and 50 with cementless endoprostheses) were performed using minimally invasive operation technique in Sana–Klinik Zollernalb between 2005 and 2010. Plain radiography of the pelvis was done in the first week after the operation and no less than 6 months postoperatively. The radiographs were analyzed and scored by two independent observers for HO according to the Brooker classification. Results. Heterotopic ossification in the MIHA and CHA groups was found in 52 (30%) hips. In the MIHA group (87 hips) HO was detected in 29 hips (33%). In the CHA group (86 hips) HO was found in 23 cases (27%). With the cementless implants (93 hips) HO was observed in 27 (29%) of the hips, and with the cemented implants (80 hips) in 25 (31%) of the hips. Brooker class 1 was recorded in 31 (18%) hips, class 2 in 15 (8%) hips, class 3 in 5 (3%) hips and class 4 in 1 (1%) hip. Conclusion. Our study showed that there was no significant difference of HO between CHA and MIHA groups were observed. No significant difference of HO was found when using cementless and cemented implants for MIHA and CHA. The study showed that heterotopic ossification was found in 30% of operated hips, but clinically significant heterotopic ossification (Brooker class 3 and 4) was found in 4 % of operated hips. Keywords: total hip arthroplasty, heterotopic ossification, minimally invasive hip arthroplasty, conventional hip arthroplasty. -