| dc.description.abstract | Problēmas aktualitāte. Vecuma mākulas deģenerācija ir viens no galvenajiem smaga redzes zuduma iemesliem cilvēkiem vecumā virs 55 gadiem. Pēdējos gadu desmitos saslimstība ar šo slimību ievērojami palielinās. Visplašāk pielietotā vecuma mākulas deģenerācijas eksudatīvās formas ārstēšanas metode ir antiangiogēno līdzekļu intravitreāla ievadīšana. Šie antiangiogēnie līdzekļi bloķē asinsvadu endotēlija augšanas faktoru (VEGF), kam ir būtiska loma slimības patoģenēzē.
Darba mērķis bija izvērtēt antiangiogēno līdzekļu intravitreālo injekciju efektivitāti pacientiem ar vecuma mākulas deģenerāciju.
Materiāli un metodes. Tika veikts retrospektīvs pētījums, kurā tika analizēti 29 pacientu dati (36 acis), kas tika iegūti no Dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra ambulatorajām kartēm. Pētījumā tika iekļauti visi pacienti, kuru dati bija pieejami, ar vecuma mākulas deģenerācijas mitro formu, kuri terapijā saņēma intravitreālās bevacizumab 0,01 mg injekcijas. Tika iekļautas 21 sievietes un 8 vīrieši, vecumā no 37- 91 gadam (vidējais vecums 73,9). 6 pacientiem no 29 (20,7 %) intravitreālās injekcijas tika veiktas abās acīs, bet 23 pacientiem (79,3 %) injekcija tika veikta tikai vienā acī. Vidējais injekciju skaits vienā acī bija 2,7 injekcijas. Vidējais laika intervāls starp injekcijām bija 12,1 nedēļa.
Rezultāti.Vislielākā incidence, 38 % gadījumu, bija vērojama vecuma grupā no 70 – 79 gadu vecumam, 35 % gadījumu bija vecuma grupā no 80 – 89 gadu vecumam, 11 % 60- 69 gadi un 7 % vecumā no 50 – 59 gadu vecumam. Saslimšanas biežums atkarībā no dzimuma sastāda 72 % sievietēm un 8 % vīriešiem. Vidējais redzes asums pirms terapijas uzsākšanas bija 0,13 (55 burti), un pēc 0,01 mg bevacizumab intravitreālajām injekcijām tas bija vidēji 0,17 (60 burti), redzes asums uzlabojās par 5 burtiem pēc standarta redzes tabulas. 25 % (9 acīs) bija panākta redzes asuma uzlabošanās, un 69,5 % gadījumu (25 acīs) redzes asuma stabilizācija, tomēr 5,5 % gadījumu (2 acīs) bija vērojama redzes asuma pazemināšanās. Terapijas rezultātā gandrīz visās acīs (35) acīs tika panākta tīklenes tūskas samazināšanās vai izzušana, tomēr 36,1 % gadījumos, novēro tīklenes tūskas recidīvu. Pēc terapijas bija palielinājies subretinālas fibrozes biežums (no 13,8 %- 38,8 % ), tāpat ir arī palielinājies saasiņojuma biežums tīklenē (no 11- 16,7 %).
Pirms terapijas uzsākšanas ar intravitreālajām bevacizumab injekcijām 10 acīs (10 pacientiem) jeb 27,8 % gadījumu bija paaugstināts intraokulārais spiediens, bet 26 acīs(18 pacientiem) un 72,2 % gadījumu intraokulārais spiediens bija normas robežās (no 10-21 mmHg). Līdzīgs sadalījums bija vērojams arī pēc intravitreālo injekciju veikšanas.
Normāls intraokulārais spiediens bija vērojams 72% gadījumu un 28 % tas pēc terapijas bija paaugstināts. Analizējot gadījumus, kad intraokulārais spiediens pēc terapijas bija paaugstināts atklājās, ka 58 % tas bija paaugstināts jau pirms terapijas, 27 % gadījumu tas bija paaugstināts, bet pēc intravitreālo injekciju veikšanas tas normalizējās, 25 % gadījumu intraokulārais spiediens pirms intravitreālo injekciju veikšanas bija normas robežās, bet pēc šim injekcijām novēroja intraokulārā spiediena palielināšanos.
Secinājumi. Intravitreālo antiangiogēno injekciju pielietošana eksudatīvās vecuma mākulas deģenerācijas ārstēšanā Latvijā ir relatīvi jauna un efektīva ārstēšanas metode. Saslimšanas biežums ar vecuma mākulas deģenerāciju palielinās līdz ar vecumu. Šis pētījums arī apstiprina hipotēzi, ka intravitreālas 0,01 mg bevacizumab injekcijas uzlabo redzes asumu, vai panāk procesa stabilizāciju. Ārstēšana ar intravitreālajām antiangiogēnām injekcijām uzrāda arī pozitīvu ārstēšanas efektu uz izmaiņām tīklenes struktūrās. Visbeidzot, intravitreālu bevacizumab injekciju veikšana nepaaugstina intraokulāro spiedienu acī. | en_US |
| dc.description.abstract | Main problem. Macular degeneration is one of the main causes of severe vision loss in people aged over 55 years. In recent decades, the incidence of this disease greatly increases. The most widely used treatment of macular degeneration, exudative form is anti-angiogenic drugs intravitreal injection. These drugs block the angiogenic vascular endothelial growth factor (VEGF), which have a significant role in disease pathogenesis.
The objective. Aim of the study was to evaluate the efficacy of intravitreal injections of angiogenic drugs in patients with macular degeneration.
Materials and methods. The retrospective study was carried out by analyzing 29 sets (36 eyes) of patients’ data that were obtained from Dr. Solomatin eye vision correction and rehabilitation center outpatient cards. The study included all patients whose data were available, age-related macular degeneration wet form, who received intravitreal bevacizumab 0,01 mg injection. Including 21 women and 8 men, aged 37-91 years (mean 73.9). 6 out of 29 patients (20.7%), intravitreal injections were performed in both eyes, but 23 patients (79.3%) injection was only one eye. The average number of injections per eye was 2.7 injections. The average time interval between injections was 12.1 weeks. Data have been collected and processed electronically using Microsoft Excel. program.
Results. The highest incidence, 38% of the cases occurred in the age group from 70 - 79 years of age, 35% were aged 80 - 89-year-old, 11% from 60 to 69 years and 7% at the age of 50 - 59 years of age. Disease incidence according to sex, representing 72% of women and 8% for men. The average visual acuity before treatment was 0.13 (55 letters), and 0,01 mg intravitreal injection of bevacizumab was an average of 0.17 (60 letters), visual acuity improved by 5 letters. 25% (9 eyes) had achieved improvement in visual acuity and 69.5% of cases (25 eyes) visual acuity stabilization, but 5.5% of cases (2 eyes) there was a decrease in visual acuity. Treatment resulted in nearly all eyes (35) was achieved in the eyes of retinal edema reduction or loss, however, 36.1% in cases of relapse observed in retinal edema. After treatment had increased the frequency of subretinal fibrosis (from 13.8% - 38.8%), it even has the increased incidence of retinal saasiņojuma (from 11 - 16.7%). Before starting treatment with intravitreal bevacizumab injection for 10 eyes (10 patients) or 27.8% of cases had increased intraocular pressure and 26 eyes (18 patients) and 72.2% of cases intraocular pressure was within normal limits (between 10-21 mm Hg).
A similar distribution was observed after intravitreal injections. Normal intraocular pressure was observed in 72% and 28% of cases it was increased after treatment.
When analyzing the cases of intraocular pressure was elevated after treatment revealed that 58% of it was already high before treatment, 27% of cases it was increased, but after intravitreal injections returned to baseline, 25% of the intraocular pressure before intravitreal injections were within normal limits, but after this injection was observed an increase in intraocular pressure.
Conclusions. Intravitreal injection of anti-angiogenic use of exudative macular degeneration in the treatment of Latvian is a relatively new and effective treatment. Disease incidence with age macular degeneration increases with age. This study also confirms the hypothesis that the intravitreal injection of 0,01 mg of bevacizumab improves visual acuity, or makes the process of stabilization. Angiogenic therapy with intravitreal injections show a positive treatment effect on changes in retinal structures. Finally, intravitreal bevacizumab injection performance of intraocular pressure in the eye. | en_US |
