„Mediju burbulis” un mediju atbildīgums ekonomiskās krīzes laikā: laikraksta „Pēdējā Brīdī” gadījuma izpēte (1930. – 1933. gads)

Abstract

Maģistra darbā „”Mediju burbulis” un mediju atbildīgums ekonomiskās krīzes laikā: laikraksta „Pēdējā Brīdī” gadījuma izpēte (1930.–1933. gads)” tiek aplūkots tas, kā 20. gadsimta 30. gadu saimnieciskā krīzes laikā laikraksta „Pēdējā Brīdī” publikācijās mijas mediju atbildīgums ar „mediju burbuļu” gadījumiem. Darba teorētisko pamatu veido P. Vastermana „mediju burbuļu” pieeja un mediju atbildīguma pieeja, savukārt laikraksta saturs analizēts ar „mediju burbuļu” kvantitatīvās analīzes un vēsturiskās diskursa analīzes palīdzību. Darbs sastāv no teorētisko pieeju apskata, aplūkotā vēstures laika posma raksturojuma un pētījuma daļas.

Atslēgvārdi: mediju atbildīgums, „mediju burbulis”, tabloīds, noziedzība, mediju panika, „Pēdējā Brīdī”, saimnieciskā krīze, vēsturiskā diskursa analīze.

The paper „Media-Hype and Media Accountability During Economic Crisis: Case Study of Newspaper "Pēdējā Brīdī" (1930-1933)” examines how media accountability concept interacts with media-hype cases in newspaper “Pēdējā Brīdī” during the 1930s economic crisis. The theoretical background is based on P. Vasterman’s media-hype approach and media accountability approach, while the newspaper content is analysed with the quantitative media-hype analysis and discourse-historical approach. The paper consists of an overview of the theoretical approaches employed, a description of the time period, and practical research.

Keywords: media accountability, media-hype, tabloid, crime, media panic, „Pēdējā Brīdī”, economic crisis, discourse-historical approach.