Drošības kompleksa izpausmes Dienvidkaukāza reģionā

Abstract

Bakalaura darbā apskatīta drošības dinamika Dienvidkaukāzā, izmantojot Kopenhāgenas skolas autoru reģionālā drošības kompleksa pieeju. Darbā apskatītas drošības kompleksa pieejas izpausmes Dienvidkaukāzā (draudzīguma/naidīguma modelis, savstarpējā atkarība un spēku līdzsvars) un ārējo aktieru ietekme uz reģiona drošību. Izvērtēts arī, vai var uzskatīt, ka Dienvikaukāzs attālinās no NVS reģionālā drošības subkompleksa un virzās uz patstāvīgu minikompleksu ārpus tā robežām. Izvirzīta sekojoša hipotēze: Dienvidkaukāza virzību no NVS subkompleksa uz patstāvīgāku, izolējošu minikompleksu nosaka ārējie faktori. Noslēgumā secināts, ka, attiecības starp valstīm raksturojamas kā naidīgas vai konkurējošas konfliktu formācijas vidē ar augstu savstarpējo atkarību. Izvirzītā hipotēze pierādās, jo augusi citu drošības aktieru ietekme. Tomēr Krievijas ietekme uz reģiona drošību joprojām ir pārāk liela, lai Dienvidkaukāzu vairs neuzskatītu par NVS subkompleksu.

This Bachelor’s thesis is devoted to security dynamics in the South Caucasus region using the regional security complex approach that was developed by the Copenhagen school of security studies. The manifestations of security complex (amity/enmity pattern, interdependence and balance of power) and the influence of external actors are analyzed. The following hypothesis is used: The movement of South Caucasus from CIS subcomlpex towards more independent, insulating minicomplex is determined by external factors. In the conclusion the relationships between countries in South Caucasus are characterized as competitive or hostile in an environment of conflict formation and deep interdependence. The hypothesis is verified, because the influence of external actors is growing, but the influence of Russia is still deemed as too high to characterize the region as anything other a CIS subcomlex.