Valdību stabilitāte Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas

Abstract

Darba pirmā, teorētiskā daĜa ir atvēlētā valdības stabilitātes jēdziena izskaidrošanai, noskaidrojot un precizējot kā politikas zinātnē tiek definēts un saprasts jēdziens „valdības stabilitāte”, kā arī aplūkojot minētā koncepta saistību ar citiem politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Darba otrajā, empīriskajā daĜā atspoguĜota hipotēžu sistemātiska pārbaudīšana balstīta kvantitatīvajās metodēs, par izejas datiem izmantojot publisko informāciju par Saeimas un Ministru kabineta darbu, struktūru un dalībniekiem. Darbā secināts, ka korelācija starp valdību darbības ilgumu un „efektīvā” partiju skaita indeksu novērojama 5., 6. un 8. Saeimas gadījumos, taču ne 7. Saeimā, tādējādi „efektīvais” partiju skaits Latvijas gadījumā nav uzskatāms par to politiskās sistēmas pazīmi, kas Ĝautu izskaidrot atšėirīgos valdību darbības ilgumus. Vidējais valdību darbības ilgums mazākuma valdībām bija mazāks nekā vairākuma valdībām, tomēr divas mazākuma valdības (Birkava un GaiĜa valdības 5. Saeimā) uz pārējo, tai skaitā atsevišėu vairākuma valdību, fona izcēlās ar samērā ilgu darbības laiku. Lielākais vidējais darbības ilgums bija liekā vairākuma koalīcijām, ievērojami apsteidzot minimālās uzvarošās koalīcijas, kuras, jāpiebilst, vidēji darbojās pat īsāku laiku par mazākuma valdībām. SaskaĦā ar iegūtajiem rezultātiem, valdības ar dominējošo spēlētāju sastāvā darbojās gandrīz 2 reizes ilgāk par tām, kurās dominējošais spēlētājs nepiedalījās.

The first, theoretical part of the work is devoted to explaining the notion of government stability, clarifying and specifying the definition of governmental stability in political science, as well as examining the link of the notion with other political and social processes. The second, empirical part of the work displays systematic examination of the theses that is based on quantitative methods, using public information on the work, structure and members of the Parliament (Saeima) and the Cabinet of Ministers of the Republic of Latvia as data output. The conclusion of the work stipulates that the correlation between the longitude of functioning of the government and the effective party number index has been observed during the 5th, 6th and 8th Saeima, but not during the 7th, thus showing that the effective number of parties in Latvia is not an indicator of a political system that would allow to explain the diverse periods of functioning of the government. The average duration of minority governments is less than the same of majority government; still two of the minority governments (lead by V.Birkavs and M.Gailis during 5th Saeima) stand out against the other governments, in fact against some of the majority governments, with a quite long duration. The longest average duration was during surplus majority, immensely overtaking minimal winning coalitions that on average lasted a shorter time than the minority governments. According to the results, the governments with a dominating actor in it functioned 2 as long as those without the actor.