Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ES tiesībās uz “ Microsoft” lietas piemēra

Abstract

Šis darbs analizē dominējošā stāvokļa pārkāpumus Eiropas Kopienas jurisprudencē; īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Komisijas lēmumam Microsoft lietā COMP/C-3/37.792 un produktu savienošanas praksei, kura ir aizliegta ar EK līguma 82.pantu. Eiropas Komisija (turpmāk tekstā- Komisija) uzskatīja Microsoft Corporation īstenoto darbību kā konkurenci ierobežojošu. Microsoft atteicās sniegt programmu saskarnes informāciju konkurentiem un veica Windows Media Player produkta savienošanu ar Windows vidi. Komisija veica pamatīgu analīzi šajā lietā un tika secināts, ka Microsoft Corporation ļaunprātīgi izmantoja tās dominējošo stāvokli tirgū. Šajā gadījumā Komisija pirmo reizi piemēroja cēloņa piemērošanas pieeju (rule of reason approach). Pirms tam Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Tiesa izmantoja dažādas pieejas produktu savienošanas darbībām. Šī pieeja, saukta par nelikumīgu pieeju (per se illegality approach) bija pietiekama tikai, lai saskatītu kompāniju, kura izmanto produktu savienošanas stratēģiju un kurai ir dominējošais stāvoklis tirgū. Šāda karojoša pieeja no Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas puses tiek bieži kritizēta ekonomistu vidū. Produktu savienošana ir plaši pielietota biznesa stratēģija pasaules ekonomikā un kompānijas to izmanto tās ekonomiskās efektivitātes dēļ, ko šī biznesa stratēģija garantē. Priekšrocības patērētājam izpaužas netieši- produkta kvalitātes un inovāciju formā, zemākās cenās un samazinātās darījumu izmaksās. Ekonomisti kā galveno argumentu izmanto to, ka produktu savienošana nodrošina patērētāju labklājības paaugstināšanu. Ir svarīgi atcerēties, ka ir bijušas tikai dažas [Tiesas] lietas attiecībā pret produktu savienošanas ļaunprātīgu izmantošanu. Attiecībā uz Microsoft lietu, tas tiešām bija inovatīvi. Darbā pieminētā lieta bija sarežģīta, un tās komplicētības dēļ Komisija, veica pamatīgu analīzi iedarbībai, ko produktu savienošanas ar Windows Media Player patiesībā bija nodarījusi tirgū un apzināja negatīvās sekas, kas var rasties no šīs stratēģijas. Šis bija pirmais gadījums, kad cēloņu piemērošanas pieeja (rule of reason approach) tika pielietota produktu savienošanas gadījumā. Tomēr pēc gadījuma, ko Komisija izdarīja attiecībā uz Microsoft lietu, joprojām paliek nenoteiktība par šo jautājumu un neskaidrība kā to atrisināt nākotnē. Microsoft Corporation apelēja pret Komisijas lēmumu 2004.gada jūnijā, mēģinot to anulēt, kā arī samazināt, atlikt vai anulēt Microsoft uzlikto soda naudu.

This Master’s thesis is an attempt to analyze an abuse of dominant position in the EC law; in particular the European Commission Decision on the Microsoft Case COMP/C-3/37.792 and the tying as an abusive practice which is prohibited by Article 82 of the EC Treaty. The European Commission considered the Microsoft Corporation practice to appear anticompetitive - refusal to supply interoperability information to competitors and tying its Windows Media Player to its client operating system Windows. The Commission had done quite thorough analysis of this issue and it was considered that Microsoft Corporation abused its dominant position on the market. In this case the Commission for the first time applied a rule of reason approach. Previously the European Commission and the European Court of Justice used different approach to tying practices. This approach, called a per se illegality approach, was enough only to distinguish that company which referred to tying strategy had dominant position on the product market. Such belligerent approach provided by the Commission and the ECJ had been criticized frequently by economists. Tying is a generally applied business strategy in the world economy and companies refer to this because of the economic effectiveness that this business strategy guarantees. The advantages come indirectly to the consumers in the form of product quality and innovation, lower prices and decreased different transaction costs. As general argument the economists provide that tying in fact serves for raising consumer welfare. It is important to remember that there have only been few cases concerning tying abuse, and as for Microsoft case, it was really innovative on this matter as this Case was really complex and due to that complexity the Commission had done a thorough analysis of the impact the tying of Windows Media Player actually had on the market and the negative effects that might emerge because of this strategy. And this was the first time when a rule of reason approach was applied on the matter of tying. Nevertheless, after the decision the Commission made regarding the Microsoft Case there still remains uncertainty about this issue and strong need for future clarification exists. Microsoft Corporation appealed the Commission Decision in June 2004, sought annulment of the Decision, annulment or reduction of the fine imposed on Microsoft and suspension remedies.