Burtnieku novada nekroģeogrāfija. Atvērto kapsētu veidošanas prakse

Abstract

Maģistra darba „Burtnieku novada nekroģeogrāfija. Atvērto kapsētu veidošanas prakse” mērķis ir izvērtēt Burtnieku novada aktīvo kapsētu veidošanas praksi nekroģeogrāfijas koncepciju un pieeju kontekstā. Pētījuma teorētiskajā daļā tiek apskatīts nekroģeogrāfijas koncepts, dažādās kapsētas jēdziena uztveres un duālismi tajā. Darbā analizēti piecu Burtnieku novada kapsētu telpiskie elementi, to struktūras veidošanās, tiesiskais regulējums, iesaistīto personu un apkārtējās teritorijas konteksts kā faktori, kas noteikuši kapsētu veidošanas praksi un tās mainību laika gaitā. Lai arī tālāk esošo kapsētu attālums nepārsniedz 40 km, tajās ir atšķirīga attīstības vēsture, dažāda apsaimniekošana un dokumentācijas veidošana, kas noteikusi šībrīža atvērto kapsētu stāvokli un aktuālās problēmas. Atslēgas vārdi: nekroģeogrāfija, atvērtās kapsētas, Burtnieku novads.

The aim of master thesis „Necrogeography of the Burtnieku novads. Practices of active cemeteries” is to evaluate practices of active cemeteries in Burtnieku novads in the context of necrogeography concept and approaches. In the theoretical part is viewed necrogeography concept, different perceptions and dualisms of the term ‘cemetery’. The case study of five cemeteries in Burtnieku novads analyses spatial elements, legislation about cemeteries, involved persons and surrounding areas as the factors that determine cemetery practices and changes. Even though the distance between the furthermost cemeteries does not exceed 40 km, there are differences in development history, different management and documentation that formed current status and problems of open cemeteries. Key words: necrogeography, active cemeteries, Burtnieku novads.