Simultāno bilingvu valodas izvēle interakcijas procesā – Latvijas un Zviedrijas piemēru salīdzinājums

Abstract

Laikmetīgie procesi veicinājuši multilingvālas vides attīstību, kur ikdienas situācijās ir nepieciešams veikt valodas izvēli. Šajos apstākļos simultānais bilingvs jau agrā bērnībā apguvis vismaz divas valodas, ko var uzskatīt par savām dzimtajām, un jau no mazotnes veic valodas izvēli ikdienas situācijās. Šī maģistra darba tēma ir "Valodas izvēle simultānā bilingvisma apstākļos mijiedarbības procesā - Latvijas un Zviedrijas gadījumu salīdzinājums", un tai ir atbilstošs mērķis ar šādiem uzdevumiem: 1) izpētīt simultānā bilingvisma iezīmes un valodas izvēli šādos apstākļos; 2) apskatīt valodas lomu mijiedarbības procesā un valodas identitātes konstruēšanu; 3) iztirzāt valsts valodas politikas teoriju un tās sekas Zviedrijā un Latvijā, sniedzot Zviedrijas un Latvijas sociolingvistiskās situācijas apskatu; 4) kā arī noskaidrot, kā valodas izvēle tiek veikta simultāna bilingvisma apstākļos mijiedarbības procesos Latvijas un Zviedrijas sociolingvistiskās situācijas kontekstā. Atbilstoši uzdevumiem tika aplūkota teorija, konkrētās sociolingvistiskās situācijas Latvijā un Zviedrijā, kā arī veikts empīrisks pētījums ar kvantitatīvās metodoloģijas metodi - aptauju. Empīriskā pētījuma rezultāti norāda, ka koda jeb valodas maiņa tiek veikta dažādu iemeslu dēļ, bet aptaujātie respondenti visbiežāk to veic, lai precīzāk izteiktu savu domu. Aptuveni viena trešdaļa no respondentiem abas agrīnā bērnībā apgūtās valodas uztver kā savas dzimtās, bet to emocionālā saikne ar tām ir nedaudz lielāka nekā lingvistiskā identitāte. Komunikācijas situācijās, kurās iespējama dažādas valodas izvēles, respondenti ne vienmēr izvēlas savu(-as) dzimto(-ās) valodu(-as), jo bieži vien pāriet uz sarunas biedra izvēlēto valodu. Mijiedarbības situācijās respondenti veic pamatotu valodas izvēli.

Atslēgas vārdi: simultānie bilingvi; valodas izvēle; teorijas analīze; aptauja; racionāla izvēle.

Modern processes with growing diversity and increasing information stream have lead to multilingual environment where in the process of interaction language choice has to be made. In case of simultaneous bilingualism the individual is provided with two languages that can be perceive as mother tongues and thus, with linguistic flexibility already since childhood. The title of this master thesis is "Language Choice of Simultaneous Bilinguals during the Process of Interaction - Comparing Cases of Latvia and Sweden" and it has a corresponding aim with further objectives set: 1) to explore the features of simultaneous bilingualism and language choice in these circumstances; 2) to consider the role of language in the process of interaction and construction of linguistic identity; 3) to discuss language policy theory and its results in Sweden and Latvia by providing an overview of sociolinguistic situation in Sweden and Latvia, 4) as well as clarify how language choice is made in case of simultaneous bilinguals in the process of interaction in the context of concrete sociolinguistic situation in Sweden and Latvia. Accordingly with objectives both abstract theory and respective sociolinguistic situation is examined, as well as empiric research with quantitative methodology method -questionnaire - is carried out. The results of empirical research show that there are various reasons for code-switching, but more often respondents use it to express their thought more precisely. Approximately one third of respondents perceive both early acquired languages as their mother tongue, but their emotional attachment is greater than their linguistic identity. When communicating respondents do not tend to hold on to their mother tongue (-s) - they also switch to the mother tongue of communication partner if they know it. Besides, language choice is made more based on logic in the process of interaction.

Key words: simultaneous bilinguals; language choice; theory analysis; questionnaire; rational choice.