Ķīnas musulmaņu hui vēsturiskā attīstība un etniskās īpašības

Abstract

Ķīniešu musulmaņi hui pieder pie vienas no lielākajām Ķīnas etniskajām minoritāšu grupām. Maģistra darbs „Ķīnas musulmaņu hui vēsturiskā attīstība un etniskās īpatnības” ir veltīts šīs etniskās minoritātes izcelsmes meklējumiem, tās vēsturiskās attīstības galveno posmu izpētei un hui raksturīgo etnisko īpatnību analīzei. Līdz ar Ķīnas salīdzinoši jaunu atvērtības politiku, jautājumi par etnisko minoritāšu statusu Ķīnā kļuvuši ļoti aktuāli. Darba mērķi ir izsekot laika gaitā notikušajai hui etnisko īpatnību modernizācijai, izanalizēt, cik lielā mērā hui integrējušies haņ ķīniešu sabiedrībā, un noskaidrot, kā dažādos Ķīnas rajonos dzīvojošajiem hui atšķiras dzīves līmenis un dzīvesveids. Neskatoties uz to, ka hui tautieši nemitīgi konfrontējas ar straujo modernizāciju Ķīnā, salīdzinoši maza daļa hui musulmaņu spējuši saglabāt savu tradicionālo dzīvesveidu un paražas. Globalizācijas straujās attīstības rezultātā hui un haņ tautības ir satuvinājušas līdz saplūšanas robežai, taču gandrīz visi hui minoritātes pārstāvji joprojām stingri pieturas pie savas ticības tradīcijām. Maģistra darbs ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa „Hui vēsturiskā attīstība” ir sadalīta piecās nodaļās. Šeit sniegts hui tautības vispārējais raksturojums un izsekots viņu vēsturiskajai attīstībai. Pirmajā nodaļā izskaidrota etniskās piederības problemātika, kas ir atskaites punkts jebkuras etniskās minoritātes izpētē, un izanalizēta hui etniskā piederība. Otrajā nodaļā izsekots islāma attīstībai līdz pat Min dinastijas laikam. Darba trešajā nodaļā izvērtēti hui kopienu nostiprināšanās galvenie iemesli, kā arī sniegts ieskats 19. gs. konflikta situācijās ar haņ ķīniešiem. Nodaļa „Hui kopienu vajāšana 20. gs. otrajā pusē” veltīta hui protestu aprakstu apkopojumam, kas atspoguļo reālo situāciju, kas izveidojusies hui sabiedrībā attiecīgajā laika posmā. Darba piektajā nodaļā sniegts mūsdienu hui kopienu vispārējais raksturojums, kā arī piedāvāts viens no iespējamiem viņu klasifikācijas veidiem. Darba otrā daļa ar nosaukumu „Etniskās īpatnības un to izmaiņas mūsdienās” ir sadalīta septiņās nodaļās. Otrajā daļā apkopotas un izanalizētas hui kultūras galvenās iezīmes, kā arī izsekots to pakāpeniskai modernizācijai. Īpaši uzsvērtas tās etniskās īpatnības, kas tiek uzskatītas par noteicošajām šīs tautības dzīvesveida un kultūras izveidošanā, proti, valoda un rakstība, reliģiskās prakses, tradicionālie svētki, kas lielākoties ir cieši saistīti ar hui reliģiju – islāmu, laulības tradīcijas un mūsdienu ģimenes struktūra, izglītības problemātika, tradicionālie tautas tērpi, kā arī ēšanas kultūra un nacionālā virtuve. Katrai no šīm hui kultūras galvenajām iezīmēm veltīta atsevišķa nodaļa. Maģistra darbs izstrādāts, izmantojot vēsturiskās izziņas metodi ar antropoloģisku pieeju, analizējot iegūto informāciju vēsturiskajā un sociālajā kontekstā. Darbā ievietotas četras tabulas un divi attēli ar paskaidrojumiem.

Chinese Muslims Hui belong to one of the China's largest ethnic minority groups. The master's thesis „Historical Development and Ethnic Characteristics of Muslims Hui in China” is devoted to the search for the origins of this ethnic minority, the study on its main historical development stages, and the analysis of the Hui significant ethnic characteristics. Due to the relatively new China's open policy, ethnic minority issues have become very topical in China. The objectives of the thesis are to trace the modernization of the Hui ethnic characteristics, analyze the extent to which the Hui have been integrated into the Han Chinese society, and to bring to light how the Hui lifestyle and the standard of living differ from each other depending on the China's region they inhabit. Despite the fact that the Hui have been constantly confronting the rapid modernization in China, a relatively small part of the Hui Muslims were able to maintain their traditional lifestyle and customs. As a result of the growth of globalisation, the Hui and the Han nationalities almost totally blended, however the majority of the Hui representatives still fully adhere to the traditions of their faith. The master's thesis is divided into two parts. The first part „Historical Development of the Hui” is divided into five chapters. It gives general characteristics of the Hui nationality, as well as the analysis of their historical development. In the first chapter ethnicity issues are elucidated, since they are considered to be the reference point for any ethnic minority research, and Hui ethnicity is analyzed. In the second chapter early development of Islam is traced back to the Ming Dynasty. In the third chapter of this paper the main reasons for the Hui community consolidation are evaluated, and an insight into the conflict situations with the Han Chinese in the 19th century is provided. Chapter „Persecution of the Hui communities in the second half of the 20th century” is devoted to the summary of the Hui protests and insurrections, which reflect the real situation that developed within the Hui society during the respective period of time. In the fifth chapter of the paper general characteristics of the contemporary Hui community are given, as well as one of the possible classification approaches to the Hui is offered. The second part „Ethnic Characteristics and Their Modification Nowadays” is divided into seven chapters. Main features of the Hui culture and its gradual modernization have been summarised and analyzed in the second part of the thesis. Ethnic characteristics that are considered to be determinative of the formation of this nationality’s lifestyle and culture, namely, language and script, religious practices, traditional festivals, which are usually closely related to the Hui religion – Islam, marriage traditions and the contemporary family structure, education issues, traditional clothes, as well as the food culture and national cuisine are particularly emphasized. A separate chapter is devoted to all the abovementioned features of the Hui culture. The master’s thesis was elaborated applying the anthropological method of historical inquiry. The obtained information was analyzed within both historical and social contexts. Four charts and two illustrations with explanations are included in the paper.