Mājas vīna darīšana: Patības veidošana savstarpējības ietvarā

Abstract

Pētījums Mājas vīna darīšana: Patības veidošana savstarpējības ietvarā atklāj neformālās mājas vīna darīšanas prakses sociālo nozīmi, ar to skaidrojot atturēšanos iesaistīties formālajā ekonomikas sektorā. Pētījums veikts izmantojot kvalitatīvās pētniecības metodes. Rezultāti rāda, ka vīndaru attieksmi pret mājas vīna tirdzniecību ietekmē tam piešķirtā morālā un simboliskā vērtība, pozicionējot vīnu kā spēka produktu, kas iemieso vīndara patību un tautas pamatvērtības, padarot to par nozīmīgu apmaiņas produktu savstarpējības ietvarā. Priekšstats, ka vīna nozīme un vērtība formālajā sektorā netiek apzināta, liek vīndariem atturēties no iesaistīšanās tajā. Noslēgumā sniegtas rekomendācijas, lai situāciju mainītu un realizētu Latvijas valdības uzstādīto mērķi padarīt vīna ražošanu par ienesīgu nozari gan piedāvājot mājas vīnu tirdzniecības vietās, gan saistot nozari ar tūrismu. Atslēgas vārdi: mājas vīna darīšana, patība, savstarpējība, apmaiņa, formālais un neformālais ekonomikas sektors

The study Home Winemaking: Formation of Selfhood within the Framework of Reciprocity reveals the social meaning of an informal home winemaking practice, using it to explain the reluctance to involve in formal economic sector. This study was carried out using qualitative research methods. The results show that winemakers’ attitude against home wine commerce is affected by moral and symbolic value attached to it, picturing wine as a product of strength which embodies winemaker’s selfhood and fundamental national and folk values, making wine an important exchange product within the framework of reciprocity. An idea that the meaning and value of wine is not acknowledged in formal sector is what makes winemakers reluctant to join it. In the ending recommendations are given for changing the situation and accomplishing the goal of making wine production a profitable industry set by Latvian government. Keywords: home winemaking, selfhood, reciprocity, exchange, formal and informal economic se