Arābu valodas retoriskā parādība starp teoriju un praksi: izskaistinājumi Al-Mutanabbi dzejā

Abstract

Maģistra darba temats ir „Arābu retoriskais fenomens starp teoriju un praksi: izgreznojumi al-Mutanabbī dzejā”. Maģistra darba mērķis ir izpētīt retorisko fenomenu un tā lietojuma pakāpi saskaņā ar literatūras teoriju. Darbs sastāv no divām nodaļām. Pirmā nodaļa ietver retorikas vēsturisko pārskatu ar tās trijiem posmiem, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, semantisko sintaksi un izgreznojumus. Otrā nodaļa analizē valodas izgreznojumus, ko savās divās poēmās radījis al-Mutanabbī, kā arī divus citus galvenos izgreznojumus, t.i., antitēzi un paranomāzi. Tā ir kā situāciju izpēte, lai noskaidrotu šī retoriskā posma saistību starp teoriju un praksi. Attiecībā uz metodēm, esmu strukturējis savu darbu, analizējot galvenās tēmas no objektīvā viedokļa līdz subjektīvajam, turklāt esmu izmantojis dažādus piemērus, lai ilustrētu piedāvātās idejas. Vēl jo vairāk – šis darbs ir balstīts uz oriģināliem arābu tekstiem, atsaucoties uz vairāku kritiķu teorētisko skatījumu.

The theme of this thesis is “Arabic rhetorical phenomenon between theory and practice: Embellishments in the poetry of al-Mutanabbī” The goal of this thesis is to discuss the Arabic rhetorical phenomenon and the extent of its practice according to the literal theory. This thesis consists of two chapters. The first chapter contains historical survey of rhetoric with its three main landmarks; figures of speech, semantic syntax, and embellishment. The second chapter analyses the embellished imageries that al-Mutanabbi has created in two of his poems, in addition to two other main embellishments, namely, antithesis and paronomasia. This is as a case study in order to figure out the relationship between theory and practice of this rhetorical landmark. As for the methods, I have structured my work by analyzing the main themes from general views to specific ones. Moreover, I have used various examples to illustrate the presented ideas. Furthermore, I based this work on original Arabic texts, in addition to referring to theoretical views of several critics.