Vācu valoda Baltijas vācu presē 18.gadsimtā

Abstract

Šis darbs ir veltīts tēmai „Vācu valoda Baltijas valstu vācu presē 18.gadsimtā”. Autora pamatuzdevums ir noskaidrot analizējamo tekstu īpatnības morfoloģiskajā līmenī un aprakstīt atrastās novirzes no mūsdienu vācu valodas gramatikas normām. Par galveno pētījuma priekšmetu bija noteiktas vārdu šķiras - lietvārds, īpašības vārds un darbības vārds, kuri apskatīti atsevišķi šā darba attiecīgajās nodaļās. Līdz ar valodas aspektiem šajā darbā tiek aplūkoti daži vēsturiski fakti, kuri izskaidro iemeslus, kāpēc pirmā Baltijas teritorijā izdotā avīze tika izdota tieši vācu valodā un kuri noteica pirmā periodiskā izdevuma “Rigische Novellen” informācijas saturu, kā arī stilistikas raksturu. Šīs avīzes teksti tika izpētīti šajā darbā. Pētījuma gaitā, lai salīdzinātu, tika izmantoti arī N. Semenjukas novērojumi, kas bija izdarīti veicot 18.gadsimta austrumu Vācijas periodisko izdevumu tekstu analīzi, kas ļāva atrast dažas atšķirības valodu normu attīstības tendencēs attiecīgajos reģionos. Tas kārtējo reizi apstiprināja vācu valodas normēšanas procesa nevienmērīgu raksturu.

This work is dedicated to the topic “German language in German press of the Baltic States in the 18th Century”. The main task of the author is to find out peculiarities of analyzed texts on morphological level and to describe the differences from modern German language grammatical rules. The main object of this research was defined as follows: a noun, an adjective and a verb, which are separately examined in this work’s corresponding chapters. Together with language aspects in this work are being viewed some general historical facts that explain the reason, why the first newspaper in the Baltic States was published in German and that mainly defined contents and stylistic character of the information of the first periodical “Rigische Novellen”, which texts were researched in this work. During the research for comparing reasons together with other sources were used N.Semenyk’s observations, which were made in result of analyzing texts of periodicals of the 18th century’s Eastern Germany. Analyzing these observations allowed finding out some differences in language norms development trends in different regions, which again proved the unequal character of German language rationing process.