Angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibītoru un angiotenzīna receptoru blokatoru renoprotektīvais efekts nieru transpantācijas pacientiem

Abstract

Tēmas aktualitāte: Mūsdienās turpina pieaugt to slimnieku skaits, kas slimo ar terminālu nieru mazspēju. Nieru transplantācija šobrīd ir efektīvākā ārstēšanas metode, kura šiem slimniekiem ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Pēdējos 20 gados ir panākti ievērojami sasniegumi imūnsupresīvajā terapijā, taču kopējā nieres transplantāta dzīvildze īpaši nav palielinājusies. Hroniska transplantāta nefropātija ir galvenais veicinošais faktors, kas izraisa vēlīnu transplantāta bojāeju. Pētījuma mērķis: Izvērtēt AKEI un ARB renoprotektīvo efektu pirmajos piecos gados pēc nieru transplantācijas. Metodes un materiāli: Pētījums izstrādāts Latvijas Transplantācijas centrā. Pētījumā iekļauti 83 pacienti, kas sadalīti divās grupās: pirmajā grupā pacienti, kuriem tika pastāvīgi piecus gadus pēc nieres transplantācijas pielietota AKEI/ARB terapija, otrājā grupā šī terapija netika pielietota. Dati tika iegūti no pacientu slimību vēsturēm (1997.g. –2007.g.) un tika veikta šo datu retrospektīva analīze pirmajā, trešajā un piektajā gadā pēc nieru transplantācijas. Izvērtēts tika seruma kreatinīnīns, GFĀ, sistēmiskais asinsspiediens (sistoliskais un diastoliskais), proteinūrija un kopējā holesterīna koncentrācija asinīs. GFĀ tika aprēķināts pēc MDRD (Modification of Diet in Renal Disease) formulas. Rezultāti:Pētījumā iekļauto pacientu vidējais vecums pirmajā grupā bija 54.45 ± 13.3 gadi, otrajā grupā 53.71 ± 12.8 gadi. Biežākie nieru transplantācijas cēloņi abās grupās bija hronisks glomerulonefrīts un atosomāli dominanta nieru policistoze. Piektajā pētījuma gadā tika konstatēts AKEI/ARB grupā lielāks vidējais seruma kreatinīns (p = 0.022). Analizējot GFĀ tika konstatēts, ka tas ir zemāks AKEI/ARB grupā gan pirmajā, gan piektajā gadā: pirmajā gadā (55.0 ± 18.9 / 66.4 ± 25.4 ml/min )(p=0.02) un piektajā gadā (41.7 ± 13.7 / 51.1 ± 13.8 9 ml/min) (p=0.002). Salīdzinot izmaiņas starp trešo un piekto pētījuma gadu, starp abām grupām tika konstatēta statistiski nozīmīga GFĀ atšķirība (p = 0.002). Pirmajā grupā 6.0 ± 7.1 ml/min , otrajā grupā 1.2 ± 6.9 ml/min AKEI/ARB grupā visos pētījuma gados tika konstatēts statistiski ticami augstāks sistēmiskais asinsspiediens. Aplūkojot sistēmiskā asinsspiediena izmaiņas starp pirmo/trešo un pirmo/piekto gadu, statistiski nozīmīga atšķirība starp grupām netika konstatēta. Proteīnūrijas epizožu biežuma un kopējā holesterīna koncentrācijas nozīmīgas izmaiņas starp gurpām netika konstatētas. Secinājumi: Pacientiem pēc nieru transplantācijas, pielietojot AKEI/ARB terapiju, pirmajos piecos gados netika konstatēta klīniski nozīmīga nieru transplanāta funkcijas uzlabošanās.

Background: The number of patients who have end- stage renal disease continuing to increase. Renal transplantation is currently the most effective method of treatement. Despite significant advances in immunosuppressive therapy, long term graft survival haven’t changed. Chronic allograft nephropathy is important cause of late renal allograft loss. The aim of study: The aim of this work is to study renoprotective effect of ACEI and ARB during the first five years after renal transplantation. Methods and Materials: Research was carried out at the Latvian University in the Clinical University Hospital of Paul Stradins. There were 83 cadaver renal transplant recipients included in the study. The transplantation were performed between 1997 and 2007. Patients were divided into two groups: the first group of patients with ACEI / ARB therapy, which was constantly applied in the first five years after kidney transplantation, the second group of patients who were no ACEI /ARB therapy applied in the first five years after kidney transplantation. The data were obtained from patient medical records and were retrospectively analyzed at the first, third and fifth year after renal transplantation. Data on patient age, gender, serum creatine, GFR, systemic blood pressure (systolic and diastolic), protein concentration in urine and total cholesterol concentration were used for the study. Clinically significant proteinuria was considered more then 250 mg / L. GFR was calculated using the MDRD (Modification of Diet in Renal Disease) formula. Results:The study included patients with a mean age of 54.45 ± 13.3 in the first group and 33.71 ± 12.8 years in the second group. The most common causes of kidney transplantation in both groups were chronic glomerulonephritis and atosomāli autosomal dominant polycystic kidney disease.In the fifth year of the study were found that ACEI / ARB group was higher serum creatinine (p = 0.022). In the first and fifth year GFĀ was lower in AKEI/ARB group than in control group. First year 55.0 ± 18.9 / 66.4 ± 25.4 ml/min (p=0.02) and in the fifth year 41.7 ± 13.7 / 51.1 ± 13.8 9 ml/min (p=0.002). Between the third and fifth years were found statistically significant higher GFR decline in ACEI / ARB group. ACEI / ARB group 6.0 ± 7.1 ml / min and in the second group mL / min (p = 0.002). But between the first and fifth years were not observed statistically significant changes.ACEI / ARB group in all years of the study showed statistically significantly higher systemic blood pressure. There were no statistically significant difference in systemic blood pressure changes between first / third and first / fifth year. Incidence of proteinuria and total cholesterol concentrations between either group were not statistically significant. Conclusion: Clinically significant kidney function improvement was not detected using AKEI/ARB therapy five years after renal transplantation.