Iedzīvotāju labklājība Rīgā un Alūksnē: pilsētas vide kā dzīves kvalitātes rādītājs

Abstract

Diplomdarbs ir veltīts pilsētvides saistības ar iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Darba mērķis ir analizēt pilsētu vides un iedzīvotāju labklājības korelācijas aspektus sociālās ekoloģijas perspektīvā. Darbs sastāv no 4 nodaļām, 1. nodaļā tiek apskatīta sociālā darba ekoloģisko sistēmu teorijas attīstība. 2. nodaļa ir veltīta pilsētas vides aspektiem. 3. nodaļa iezīmē to saistību ar iedzīvotāju dzīves kvalitāti, balstoties ekoloģiskās sistēmu teorijas un sociālā darba makroprakses perspektīvā. 4. nodaļa atspoguļo empīriskā pētījuma metodoloģiju un rezultātus. Darba galvenie secinājumi ir: Latvijas sociālā darba makropraksē pastāv sociotelpiskās un ekoloģiskās domāšanas iztrūkums; lielākais sasniegums ir mēģinājums veicināt plašāku sociālā darba kompetences lauka redzējumu; pētījuma trūkums ir izvēlētās problēmas komplicētība.

Atslēgvārdi: pilsēta, sociālā ekoloģija, sociotelpiskā dialektika, sociālās vajadzības, dzīves kvalitāte, resursi, makrosociālais darbs.

The study is dedicated to the link between city space and quality of life. The aim of the study is to analyze corelations between city's environment and welfare of its population through the perspective of social ecology. Study consists of 4 chapters. 1st chapter examines development of ecological systems theory. 2nd chapter is dedicated to the aspects of city environment. 3rd chapter outlines their link with quality of life of the population through ecological systems theory and macrosocial work perspectives. 4th chapter reflects methodology and results of the empirical research. The main conclusions are: Latvian macrosocial work field lacks sociospatial and ecological thinking; greatest achievement is an attempt to initiate a broader vision of social work competence; the biggest flaw of the study is the complexity of chosen problem.

Keywords: city, social ecology, sociospatial dialectics, social needs, quality of life, resources, macrosocial work.