Netīro roku problēma politiskajā ētikā: 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas gadījums

Abstract

Politiķi cīņā par varas pozīcijām sāk piekopt apzināti neizpildāmu solījumu izteikšanu. Šāda apstākļus diktējoša situācija, kad politiķis savu pozīciju saglabāšanai ir spiests pielietot netaisnīgus principus ir saukta par netīro roku problēmu. Problēmjautājums centās noskaidrot, vai darbošanās politikā ir iespējama bez negodīgo līdzekļu izmantošanas un morālo principu pārkāpšanas. Hipotēze apgalvoja, ka politiskajā procesā nekrietna rīcība nav izbēgama un netaisnīga rīcība ir attaisnojama ar gala rezultāta lietderību. Darbā tika noskaidrots, ka politiskajā procesā daudz lielāka nozīme ir rīcības rezultātam un tā lietderībai, nevis morālo principu ievērošana, kas sabiedrībai nereti nenes praktisko labumu. Hipotēze tika pierādīta, bet atbilde uz problēmjautājumu norādīja uz to, ka politiskā procesa īpatnības nepieļauj iespēju, aktīvi darbojoties tajā un cīnoties par savu pozīciju realizēšanu, nav iespējams saglabāt morālo nevainību.

To adjust themselves politicians start their attempts to please the voters with deliberate unreal promising. That unavoidable situation when politicians are forced to do ignoble things to keep or sustain their positions in political theory is called the problem of dirty hands. The issue of the paper is tended to clarify if acting in politics is possible without any underhand dealings and violation of ethical principles. Hypothesis makes an assertion that ignoble activity in political process is unavoidable and at times defensible if the aim is preferable enough. The main conclusion says that in political process major significance has the result of the political action instead of fact of observation some principles of moral life, which mostly has no real usefulness for society. Thus hypothesis has proved and answer on issue of the paper has shown that particularity of the political process excludes the possibility of individual who joined the politics to save his moral innocence.