Sugu daudzveidība kā meža kvalitātes indikators

Abstract

Darba mērķis ir noskaidrot α- un β-daudzveidību dažādam organismu grupām un to saistību ar meža struktūru daudzveidību divos telpiskajos mērogos (50 m un 500 m garumā). Par potenciālajiem indikatoriem izvēlētas sūnas un putni, daudzveidības rādītāji – sugu skaits, Šenona-Vīnera indekss, β-daudzveidības indekss un PCA ordinācijas ass vērtības. Datu apstrādē lietoti GLM modeļi un Spīrmena korelācijas koeficients. Abos telpiskajos mērogos sūnu sugu daudzveidība ir saistīta ar liela diametra dzīviem un mirušiem kokiem. Putnu sugu daudzveidību negatīvi ietekmē bērzu blīvums, bet pozitīvi – liela diametra melnalkšņi, bet ir lielas atšķirības starp uzskaites gadiem. Gan sūnu, gan putnu daudzveidība ir daļēji saistīta ar mirušās koksnes daudzumu un kokaudzes sastāvu gar augsnes auglīguma gradientu. Būtiskas korelācijas starp sugu daudzveidību novērotas tikai dažām grupām, un tās ir salīdzinoši vājas.

The aim of Master’s thesis is to estimate α- and β-diversity of different organism groups and determinate its connection to diversity of forest structures at two spatial scales (50 m and 500 m long). Bryophytes and birds were selected as potential indicators; species richness, Shannon-Wiener diversity index, β-diversity index and the location of sampling sites on Axis 1 and 2 of PCA as diversity measures. Data analysis was made using GLM models and Spearman correlation coefficient. Results revealed a relationship between bryophyte species diversity and large trees at both spatial scales. Bird species diversity was negatively affected by birch density and positively by large black alder trees, although differences between years were too large. Both bryophyte and bird diversity was partly related to the amount of coarse woody debris and tree stand composition. Significant correlations between species diversity were observed in only a few groups and were relatively weak.