Ilūzijas un īstenība Anšlava Eglīša prozā (1936-1945)

Abstract

Darbā tiek pētīta ilūziju atklāsme Anšlava Eglīša prozā, kura tapusi laikposmā līdz autora emigrācijai no Latvijas Otrajā pasaules karā. A. Eglīša prozas laiktelpa iezīmē Rīgu starpkaru periodā. Rakstnieks lielu uzmanību velta sabiedrības raksturojumam un atklāsmei. Straujas kino un populārās kultūras attīstības ietekmē, kā arī eiropeizācijas un amerikanizācijas kulta aktualizēšanās iespaidā no sabiedrības aktualizējas iluzoru tēlu rašanās. Anšlavs Eglītis šīs tendences iemieso prozas tekstos. Ilūzijas tiek saistītas ar apzinātu „es” tēla konstruēšanu vai arī dzīvošanu ilūziju pasaulē.

This Masters Thesis is about illusion in prose of Anslavs Eglitis, that has been written before emigration in World War Two. His literary works take place in Riga between first and second World War. Author has dedicated a lot of his attention to description of society. Affected by the rapid development of cinema and popular culture, as well as by tendencies of europeization and amerikanization, creation of illusory characters emerge in the society. Anslavs Eglitis encorporates these tendencies in his litterary works. Illusions are connected with voluntary formation of self image or living in imaginary world.