Laiktelpa Jura Kronberga dzejā

Abstract

Maģistra darbs „Laiktelpa Jura Kronberga dzejā” skata laika un telpas galvenos akcentus divpadsmit J. Kronberga dzejoļu krājumos un izlasēs, konstatējot, ka laiktelpas aspektā tajos dominē dalījums iekšējā un ārējā telpā, kur iekšējā telpa kļūst par galveno dzejas cilvēka dzīves telpu, taču tā ir pakļauta laika ritējuma nežēlībai, jo tuvina cilvēku nāvei. Dzejnieks pakļauj iekšējai telpai arī laiku, cenšoties ar to spēlēties, bet laika linearitāte izrādās nepārvarama. Tikai atsevišķos gadījumos caur mīlestības vai savas radošās darbības prizmu dzejas cilvēks laika ritējumā saskata cikliskumu un spēj samierināties ar cilvēka dzīves galīgumu. Tādēļ par galveno dzīves stabilitātes nodrošinājumu kļūst individuālās brīvības iegūšana iekšējās pasaules ietvaros.

Master’s thesis „Timespace in the Poetry of Juris Kronbergs” view the main emphasis of time and space in the twelve J. Kronberg’s books of poems and selections, ascertaining that in the poetry of Juris Kronbergs dominate division of internal and external space where the internal space becomes a major space of lyrical hero’s life, but inner space is subdued by cruelty of flow of time because it brings people nearer to death. Poet also subdue time to the internal space, aspiring to play with it, but linearity of time turns out to be insuperable. Only sometimes through the prism of love or his creative activity’s lens the lyrical hero sees a cyclical flow of time and is able to accept the finitude of human life. Accordingly, acquisition of individual liberty in the framework of internal world becomes the basic guaranty of stability of life.