α-MSH peptīda un melanokortīnu receptora antagonista HS014 ietekme uz etanola izraisītajām uzvedības reakcijām pelēm Porsolt testā

Abstract

Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma, kad tika veikts nozīmīgs atklājums: piecu melanokortīnu receptoru subtipu (MC1R-MC5R) klonēšana, melanokortīnu peptīdi ir kļuvuši par vieniem no visvairāk pētītiem peptīdiem, īpaši α-MSH un MC3/MC4 antagonisti. Šī maģistra darba zinātniskais pētījums sastāv no diviem eksperimentu moduļiem: pirmajā eksperimentā ievadot intracisternāli CBA līnijas peļu tēviņiem agonistu α-MSH un MC3/4R antagonistu HS01 ar video kameras palīdzību, kura bija savienota ar datorprogrammu SMART tika fiksēts imobilizācijas laiks (uzsākts reģistrēt pēc 2 adaptācijas minūtēm, attiecīgi no 4-6 testa minūtei) Porsolt peldēšanas testā divdesmit piecas minūtes pēc peptīdu injekcijas. Rezultāti rāda, ka α-MSH un MC3/4R antagonistam HS014 tika novērotas gan atšķirīgas, gan kopīgas īpašības, piemēram, α-MSH peptīda un MC3/4R antagonista HS014 ievadīšana mazākajā devā (0.01nmole) palielināja imobilizācijas laiku pelēm salīdzinājumā ar kontroles grupas dzīvniekiem, turpretī α-MSH peptīda ievadīšana lielākajās devās (0.1 un 1nmole) imobilizācijas laiku neietekmēja atšķirībā no MC3/4R antagonista HS014, kur imobilizācijas laiks ievērojami samazinājās salīdzinājumā ar kontroles grupas dzīvnieku fiksētiem rezultātiem. Otrs eksperiments: agonista -MSH un MC3/4R antagonista HS014, ievadīti intracisternāli, ietekme uz akūti ievadīta etanola izraisīto antidepresējošo efektu Porsolt peldēšanas testā CBA peļu tēviņiem. α-MSH ievadīts i.c. mazākajā devā 0.01 nmole statistiski nozīmīgi pagarināja imobilizācijas laiku līdz fizioloģiskā šķīduma kontroles grupas līmenim, salīdzinot ar etanola kontroles grupas rezultātiem. Lielākajās devās (0.1 un 1nmole) α-MSH imobilizācijas laiks ievērojami samazinājās atšķirībā no fizioloģiskā šķīduma kontroles grupas, turpretī statistiski ticami neatšķīrās no etanola kontroles grupas rezultātiem. MCR antagonista HS014 i.c. injekcija devās (0.01, 0.1 un 1nmole/pelei) nozīmīgi neatšķīrās no etanola kontroles grupas rezultātiem. Secinājumi: MCR endogēnais agonists α-MSH un MC3/MC4 antagonists HS014 injicēts i.c. vismazākā devā 0.01nmole uzrādīja vienādu depresējošu efektu Porsolt peldēšanas testā CBA līnijas peļu tēviņiem, Lielākās devās (0.01, 0.1 un 1nmole) α-MSH neietekmēja imobilizācijas laiku, turpretī antagosnists HS014 uzrādīja antidepresanta efektu to samazinot. Akūti ievadīta etanola eksperimetā vienīgi α-MSH devā 0.01nmole samazināja etanola izraisīto antidepresanta efektu.

Since the beginning of 90th of the last century, when a milestone discovery was made: cloning of five melanocortin receptor subtypes (MC1R-MC5R), melanocortin peptides have become ones of the most investigated peptides, particularly -MSH and MC3/MC4 antagonists. This investigational research of the master’s study consists of two experimental modules: in the first experiment, immobilisation time (documented after 2 minutes of adaptation, from the test minute 4 to 6, accordingly) in the Porsolt swimming test twenty five minutes following intracisternal administration of agonist -MSH and MC3/4R antagonist HS014 to CBA line male mice was recorded by the help of a video camera connected to the computer program SMART. Results show that both different and common characteristics of the effects were observed for -MSH and MC3/4R antagonist HS014, for example the administration of -MSH peptide and MC3/4R antagonist HS014 in the lowest dose (0.01nmole) extended the immobilisation time in mice compared to the control group animals; to the contrary, the administration of -MSH peptide in the highest doses (0.1 and 1nmole) had no effect on the immobilisation time, unlike MC3/4R antagonist HS014, which significantly decreased the immobilisation time compared to the results recorded for the control group animals. The other study: the effect of agonist -MSH and MC3/4R antagonist HS014, administered intracisternally, on the antidepressive effect of an acute administration of ethanol in the Porsolt swimming test in CBA male mice. α-MSH administered i.c. in the lowest dose 0.01 nmole statistically significantly prolonged immobilisation time reaching the level of the saline control group. However the highest doses (0.1 and 1nmole) of α-MSH did not have a statistically reliable difference from the results of the ethanol control group. The i.c. injection of MCR antagonist HS014 in doses (0.01, 0.1, and 1nmole/per mouse) did not differ significantly from the results of the ethanol control group. Conclusions: MCR endogen agonist -MSH and MC3/MC4 antagonist HS014 injected i.c. in the lowest dose 0.01nmole exhibited similar depressive effect in the Porsolt swimming test in the CBA line male mice, in higher doses (0.01, 0.1m and 1nmole) -MSH did not affect the immobilisation time; to the contrast, antagonist HS014 exhibited an antidepressive effect by reducing it. In the acutely administered ethanol experiment, only -MSH in the dose 0.01nmole antagonized the antidepressive effect caused by the ethanol.