Prostatas specifiskā antigēna dinamika un īpatnības pacientiem ar Prostatas audzēju

Abstract

Ievads: Prostatas audzējs ir šobrīd otrais biežākais audzēju izraisītais nāves iemesls vīriešiem. Vēl joprojām neeksistē vienota, universāla, lēta, viegli pielietojama, neinvazīva, savlaicīga prostatas audzēja diagnostikas metode, jo seruma prostatas specifiskais antigēns neapstiprina uz sevi liktās cerības un nav ieviests standartizētā prostatas audzēja skrīningā. Par šādu savlaicīgu prostatas audzēja diagnostikas metodi varētu uzskatīt prostatas specifiskā antigēna (PSA) dinamiskās metodes: PSA dubultošanās laiks, PSA ātrums. Pētījuma mērķis un metodes: Izvērtēt PSA dinamisko rādītāju diagnostisko nozīmīgumu prostatas audzēja attīstībā. Pētījumā tika retrospektīvi analizēti 158 pacienti ar diagnozi- stāvoklis pēc radikālas prostatektomijas, kas operēti Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā laika posmā no 2009. gada 14. oktobra līdz 2011. gada 15. decembrim. Darba izvirzīto mērķu realizācijai atbilda 86 pacienti. Izmantojot pacientu PSA vērtības, tika izrēķinātas PSA dinamiskās vērtības- PSA dubultošanās laiks (PSADT), PSA ātrums (PSAV), starp kurām un prostatas audzēja biopsiju, histoloģisko stadiju, prognostiskajām, audzēja riska grupām tika meklēta korelācija. Dati tika apkopoti elektroniski un analizēti, izmantojot datu statistiskās apstrādes programmu „SPSS version 20”. Atšķirību statistiskai izvērtēšanai tika izmantoti „ Stjūdeta t tests, chi square tests , ANOVA”. Lai novērtētu korelāciju tika izmantots „ Spearman’s tests”. Rezultāti: Pacientu vidējais vecums ir 62,9 gadi (SD±5,56; 50,0-75,0). 36% ir zināmas trīs PSA vērtības, 64% pacientu divas PSA vērtības. Vidējais PSADT ir 51 mēnesis (SD 48,51; 7,80- 311,81). Vidējais PSAV ir 2,66 ng/ml/gadā (SD 7,97; 0,22- 74,66). Agresīvam PCa modelim atbilst astoņi pacienti, bet zema riska audzējam- 78 pacienti. PSA vērtības korelē ar prostatas lielumu (r=0,560; P=0,01), Gleason vērtību pirms RP (r=0,22; P=0,04), pirmsoperācijas pozitīviem audzēja biopsijas preparātiem (r=0,21; P=0,04). Ir korelācija starp PSADT mēnešos un prostatas lielumu (r=0,26; P=0,01). Pastāv korelācija starp PSAV ng/ml/gadā un pēcoperācijas Gleason summāro histoloģisko vērtību (r=0,44; P<0,05), audzeja pozitīviem biopsijas preparātiem (r=0,32; P<0,05), pacientu riska grupām (r=0,32; P<0,05). Secinājumi: Neapstiprinājās PSADT diagnostiskā loma prostatas audzēja stadijas un agresivitātes noteikšanā. PSADT, PSAV ir limitēta loma prostatas audzēja diagnostikā. PSADT nenodrošina papildus informāciju, salīdzinot tikai ar PSA sniegto informāciju prostatas audzēja diagnostikā. PSAV korelācija ar audzēja pozitīviem biopsijas preparātiem, pēcoperācijas Gleason vērtību, pacientu riska grupām apstiprina PSAV diagnostisko lomu prostatas audzēja gaitas prognozēšanā, bet ir nepieciešami tālāki, standartizēti pētījumi.

Introduction: Prostate cancer now is second the most common cause of death from cancer in men. There is no single, universal, cheap, non-invasive, early prostate cancer diagnosticēs as serum prostate specific antigen (PSA) hasn’t approved its self-expectations and isn’t implemented in standardized prostate cancer screening. For early diagnosis of prostate cancer PSA dynamic methods could be considered as useful diagnostics: doubling time and velocity. Study Aims and methods: To evaluate the diagnostic value of PSA dynamic tools regarding prostate cancer development. In study there were retrospectively analyzed 158 patients' medical records with diagnosis-status after radical prostatectomy, who were operated in Paul Stradins Clinical University Hospital during period of time from 14th October 2009 till 15th December 2011. Study objectives allowed including only 86 patients in research. Using patients' PSA values, PSA dynamic values were calculated: PSADT, PSAV, between which and prostate cancer biopsy results, histological stage, prognostic groups, tumor risk groups correlation was made. Data were collected electronically and analyzed using statistical data processing program "SPSS version 20". Statistical significant differences were evaluated with "Studet’s- t test, chi square test, ANOVA". To assess the correlation- "Spearman's test" was used. Results: 86 study patients have median age of 62,9 years (SD ± 5.56; 50.0- 75.0). 36% have three PSA values, 64% have two PSA values known. Average PSADT is 51 months (SD 48,51; 7,80- 311.81). Average PSAV is 2,66 ng/ml/year (SD 7,97; 0,22- 74,66). Aggressive PCA model corresponds to eight patients, or 9,30% , but a low-risk tumor corresponds to 78 patients or 90,70%. PSA values correlate with prostate size (r = 0,560, P = 0,01), Gleason value before radical prostatectomy (r = 0.22, P = 0.04), preoperative tumor-positive biopsy results (r = 0.21, P = 0.04). Correlation was found between PSADT in months and prostate size (r = 0.26, P = 0.01). There is a correlation between PSAV ng/ml/year and postoperative Gleason score (r = 0.44, P <0.05), preoperative tumor-positive biopsy results (r= 0.32, P <0.05), patients’ risk groups (r = 0.32, P <0.05). Conclusions: This study did not confirm the diagnostic role of PSADT predicting prostate cancer stadium and aggressiveness. PSADT, PSAV have limited diagnostic role in prostate cancer diagnosis. PSADT don’t provide additional information, compared with diagnostic information by PSA alone. PSAV correlated with tumor-positive biopsy specimen, postoperative Gleason score and patients’ risk groups, confirming PSAV role in diagnosis of prostate cancer progression, but at the same time PSAV need to be further, standardized studied.