Galvenās tendences ES un Centrālāzijas sadarbības "Stratēģija jaunai partnerībai" ietvaros

Abstract

2007.gada jūnijā pēc Vācijas prezidentūras beigām ES apstiprināja dokumentu “ES un Vidusāzija: Stratēģija jaunām partnerattiecībām”. Tā bija pirmā jebkad izstrādātā ES stratēģija Vidusāzijai, un tādējādi tas bija liels sasniegums Eiropas un Vidusāzijas valstu attiecībām. Pētījuma mērķis ir novērtēt ES un Vidusāzijas stratēģiskās partnerības būtību kopš ES 2007. – 2013.gada Jaunās Partnerības Stratēģijas apstiprināšanas, identificējot pamatojumu jaunās stratēģijas izstrādāšanai. Stratēģija kopumā ir plaša un ietver plašu interešu klāstu, taču praksē rezultāti ir diezgan vāji. ES pragmatiskā interese jaunas partnerības stratēģijas īstenošanā ignorē tajās norādītos „ideālistiskos” demokratizācijas veicināšanas mērķus. No politiskā viedokļa ES klātbūtni Vidusāzijā var raksturot kā „maigās varas” politiku.

At the end of the German Presidency, in June 2007, the EU adopted “The EU and Central Asia: Strategy for a New Partnership”. It was the first-ever EU strategy developed for Central Asia, and in this way, it marked a real breakthrough in the relations between European and Central Asian countries. The aim of the research is to assess the nature of the strategic partnership between the EU and Central Asia since the adoption of the EU Strategy for a New Partnership for 2007-2013 with identification of grounds for elaboration of a new strategy. As for the strategy as a whole, it is broad and covers a wide range of interests, but in practice, the results are quite scarce. The pragmatic interest of the EU in implementation of strategy for a new partnership override the "idealistic" goals to promote democratization, stated in it. From a political point of view, the presence of the EU in Central Asia can be described as a "soft power” politics.