Acī "noklīdušās" gaismas pakāpes novērtēšana ar datorizētām metodēm
Zusammenfassung
Darba mērķis: Izstrādāt vienkāršotu metodiku acī noklīdušās gaismas novērtēšanai klīnikas apstākļos. Subjekti un metode: Eksperimentā piedalījās 60 pētījuma dalībnieki dažādās vecuma grupās. Acī „noklīdušās” gaismas līmeni noteica ar datorizētu programmu, kas darbojās pēc tiešās kompensācijas metodes principa. Subjektīvo žilbšanu noteica ar datorizētu spožuma testu. Rezultāti: Acī “noklīdušās” gaismas līmeņa novērtēšanas testā iegūtie rezultāti uzrāda vērtību palielināšanos līdz ar vecumu. Izstrādātā datorizētā metodika ir izmantojama acī „noklīdušās” gaismas līmeņa novērtēšanai klīnikā. Subjektīvās žilbšanas tests uzrāda žilbšanas palielināšanos ar vecumu (p<0,05). Starp acī “noklīdušās” gaismas līmeni un subjektīvo žilbšanu nepastāv korelācija (R2 = 0,04). Secinājumi: Subjektīvās žilbšanas tests nav pielietojams acī “noklīdušās” gaismas līmeņa novērtēšanā. Purpose: To develop a simplified methodology for assessing the ocular straylight in the clinical conditions. Subjects and methods: 60 participants, in different age groups, have taken part in experiment. Ocular straylight level was measured with computer based program according to principles of direct compensation method. Discomfort glare was measured with computer based brightness test. Results: Ocular straylight level assessment test results show an increased value with age. Developed computerized method can use to measure ocular straylight in the clinical conditions. Discomfort glare test show an increased value with age (p<0.05). Between discomfort glare and ocular straylight was determined very weak correlation (R2 = 0.04). Conclusions: Discomfort glare test are not applicable as ocular straylight level assessment simplified method.