Apdares dolomīti Rīgas apkārtnē

Abstract

Darbā tika pētītas četras devona dolomīta atradnes – Remīnes, Turkalnes, Gaitiņu un Kalnciema iegulas, kuras atrodas relatīvi tuvu Rīgai. Pētījuma gaitā tika dokumentēti devona slāņkopas atsegumi, izgatavoti plānslīpējumi, pētīti makroparaugi un veikta datu apkopošana un interpretācija. Galvenais darba uzdevums bija izvērtēt slāņu porainību, plaisainību un monolītu izmērus, kurus pēcāk analizējot, nonākt pie rezultāta – vai no šo atradņu dolomītiem var ražot apdares plātnes. Secināts, ka labākās perspektīvas apdares dolomītu ražošanai ir Kalnciema atradnē, kur ir lieli dolomīta monolīti, Remīnes atradnē, kur sastopams gliemeždolomīts, un Turkalnes atradnē, kur dolomīts, domājams, ir ļoti izturīgs pret fizikālu ietekmi. Dolomīti Gaitiņu atradnē ir pārāk plaisaini, lai tos uzskatītu par potenciālo apdares plātņu izejmateriālu. Atslēgas vārdi: Plānslīpējums, monolīts, plaisa, dolomīts, atradne, poras, kavernas, kristāli.

The Bachelor’s paper provides study of four Devonian dolostone deposits, which are placed relatively close to Riga. During the study, Devonian dolostone outcrops were documented, thin-sections made and studied, macro-samples examined, and conclusions and interpretation done. Main tasks were to evaluate porosity, fracturing, and dimensions of dolostone blocks. The goal of work is to make conclusion, is it possible to use these dolostones as material for facing stones. The conclusion is that the best deposits for facing stone production are the Kalnciems deposit, in which large monoliths can be mined, the Remine deposit with beautiful mollusc dolostone and the Turkalne deposit, where dolostone likely is resistant to physical weathering. In the Gaitinas deposit, dolostone is too much fractured for its use in facing dolostone production. Keywords: Thin-section, monolith, fracture, dolostone, deposit, porosity, cavity, crystals.